Foto: Patriks Pauls Briķis/DELFI

Saeima ceturtdien, 19. septembrī, skatīs opozīcijā esošā politiskā spēka Nacionālā apvienība (NA) rosināto neuzticības izteikšanu satiksmes ministram Kasparam Briškenam (P). Šis jau būs trešais mēģinājums gāzt ministru.

NA uzskata, ka ministrs nespēj vadīt nozari, pieņemt lēmumus un tos atbilstoši skaidrot.

Paziņojumā medijiem NA norāda uz satiksmes ministra nekonsekvento rīcību "airBaltic" jautājumā, cenšoties noslēpt no sabiedrības faktu, ka 571 miljons eiro tiks norakstīts bez iespējas valstij atgūt aviokompānijā ieguldītos līdzekļus, kas faktiski ir nodokļu maksātāju nauda.

"Satiksmes ministrs ir mēģinājis maldināt sabiedrību, sākotnēji saucot "airBaltic" pamatkapitāla samazināšanu par grāmatvedības procesu un skaidrojot lēmumu tikai tad, kad sabiedrība sāka izteikt neapmierinātību. Šādu nekonsekventu, labas pārvaldības principiem neatbilstošu ministra rīcību redzam ik uz soļa. Domāju, ka gads ir bijis pietiekami ilgs laiks, lai secinātu, ka ministrs nespēj sekmīgi vadīt nozari," norāda Saeimas deputāts Jānis Vitenbergs (NA).

Tāpat partijā atgādina, ka gada laikā ministrs nav spējis piedāvāt valdībai skaidru redzējumu par "Rail Baltica" nākotni, tostarp joprojām nav atbildes uz jautājumu, vai dzelzceļa līnija ies caur Rīgu vai nē.

NA atzīmē, ka satiksmes ministrs nav spējis piesaistīt finansējumu ceļu uzturēšanai un uzlabošanai, kas nozīmē, ka Latvijas ceļu stāvoklis nevis uzlabosies, bet pasliktināsies.

NA uzsver, ka satiksmes ministra politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas ekonomiskā attīstība, kā arī ir būtiski ietekmētas Latvijas iedzīvotāju iespējas saņemt dažādus pakalpojumus.

NA uzskata, ka Briškens kā satiksmes ministrs ir pierādījis, ka nespēj vadīt Satiksmes ministriju un nozarēm sniegt nepieciešamo politisko atbalstu.

Šī jau būs trešā reize, kad Saeima lems par neuzticības izteikšanu Briškenam.

Pirmoreiz Briškena demisiju rosināja opozīcijas partija "Stabilitātei!" pērn 23. novembrī. Tiesa, Saeimas vairākums to noraidīja. Toreiz demisijas pieprasījums tika pamatots ar ilgstoši ieilgušo iespējamo risinājumu meklēšanu, attiecībā uz Latvijas valstspiederīgo izceļošanu no Izraēlas, kurā oficiāli tika izsludināts kara stāvoklis.

Tāpat neuzticība ministram tika izteikta saistībā ar nesamērīgi dārgo Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" organizētajā evakuācijas reisa Rīga-Telaviva-Rīga biļešu cenu.

Savukārt otrreiz Saeima ministra demisijas pieprasījumu skatīja šā gada 8. februārī. To rosināja NA, kas norādīja, ka situācija ministrijas pārvaldītajās nozarēs strauji pasliktinās un Briškens neiesaistās problēmu risināšanā, vai arī atsevišķos gadījumos to dara novēloti un haotiski, pienācīgi neskaidrojot pieņemtos lēmumus, kas liecina par sliktu pārvaldību.

Toreiz NA kritizēja ministru, ka viņam nav skaidrs redzējums par to, kas notiks ar VAS "Latvijas Pasts" lēmumu slēgt pasta nodaļas, kā arī NA pauda kritiskus vārdus, ka Briškens neinformē sabiedrību par "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas turpmāko būvniecības gaitu. Saeimas vairākums neatbalstīja ministra demisijas pieprasījumu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!