Pagaidām nav iespējams skaidri prognozēt, vai zibens spēriens būs nodarījis būtisku kaitējumu dižozola – Dambja ozola – dzīvotspējai, informē Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP).
Jau vēstīts, ka naktī uz sestdienu, 14. septembri, Valmieras novada Burtnieku pagastā zibens iespēris vienā no lielākajiem Latvijas dižozoliem – Dambju ozolam.
Kā skaidro DAP, dižozoli, tāpat kā jebkurš cits koks dabā, ir pakļauti dabas spēku iedarbībai un tas var būt arī zibens spēriens un tam sekojoša degšana. Šis ir uzskatāms par dabisku procesu un var veicināt bioloģisko daudzveidību, jo pastāv daudzas kukaiņu un sēņu sugas, kuru attīstībai nepieciešama tieši degusi koksne.
DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode norādījusi, ka skaidri pateikt, vai zibens spēriens un tam sekojusī degšana būs nodarījusi kaitējumu koka dzīvotspējai, varēs tikai pavasarī. Tad koks būs bijis pakļauts temperatūras un mitruma svārstībām un pēc jauno dzinumu un lapu paradīšanās varēs noteikt tā dzīvotspēju.
"Gan zibens un uguns, gan arī vētras, augšanas apstākļu izmaiņas, kokā iedzīvojušās sēnes – tie visi ir dabiski procesi, kas ietekmē jebkuru koku, arī dižozolus. Dabas procesi ir mainīgi," paudusi Strode.
Kopumā patlaban dabas datu pārvaldības sistēmā reģistrēti 15 224 dižkoki, no kuriem 633 ir piefiksēti šogad.
Populārākās dižkoku sugas, kas oficiāli reģistrētas, ir parastais ozols, parastā priede un parastā liepa. DAP atgādina, ka par aizsargājamu dabas pieminekli kļūst ikviens koks, kas ir sasniedzis normatīvajos aktos noteikto izmēru.
Ziņots, ka Dambju ozols aug uz gravas krants un tam ir unikāla virszemes sakņu sistēma un paplašināts sakņu kakls, liecina publiski pieejamā informācija. Dambju, saukts arī par Gravas, dižozols ir aptuveni 400 gadus vecs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
