Koalīcijas partneri nepārskatīs ideju samazināt pensiju otrā līmeņa uzkrājumu, pirmdien, 16. septembrī, pēc koalīcijas partneru sanāksmes pavēstīja politiķi.
Iepriekš jau vēstīts, ka, lai kompensētu darbaspēka nodokļu izmaiņu radīto samazinājumu budžeta ieņēmumos, koalīcijas piedāvājumā ietverta viena procentpunkta iemaksu pārnese no fondētās pensiju shēmas jeb otrā līmeņa uz pensiju pirmo līmeni. Pret šo ideju portālā "manabalss.lv" tika sākta parakstu vākšana. To iniciēja ieguldījumu pārvaldes sabiedrība "Indexo". Nepieciešamie 10 000 paraksti tika savākti dienas laikā. Tie tika iesniegti izvērtēšanai Saeimā.
Koalīcijas partneri gan norāda, ka turpinās virzīt šo ideju. Partijas "Progresīvie" frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs mediju pārstāvjiem norādīja, ka iebildes pret izmaiņām pensiju iemaksu sistēmā pauž kredītiestādes un "to var saprast", bet šo risinājumu plānots ieviest uz četriem gadiem. Politiķis uzsvēra, ka viņa pārstāvētais politiskais spēks atbalstīs šo izmaiņu virzību, lai panāktu nodokļu samazinājumu tiem, kuru ienākumi ir mazi vai vidēji.
Arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis izmaiņas pensiju iemaksu sistēmā vērtēja kā labāko no iespējamajiem risinājumiem. "Tas nav elegants risinājums, bet sasniedz savu mērķi," vērtēja Rokpelnis.
Tāpat viņš uzsvēra, ka laikā, kad banku lobija rezultātā cilvēki tiek uzrunāti ar saukļiem par nākotnes pensijas atņemšanu, ir jāpadomā par to, kurš no pensiju līmeņiem – pirmais vai otrais – nākotnē būs ienesīgāks.
Arī Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) sacīja, ka pensiju jautājumu pirmie komentēja banku analītiķi, paužot darba devējam izdevīgu viedokli.
Premjerministre arī informēja, ka patlaban vēl notiek pēdējie 2025. gada budžeta saskaņošanas darbi, tāpēc nākamā gada budžetu valdība skatīs ārkārtas sēdē šo ceturtdien, 19. septembrī.
Viņa stāstīja, ka 2025. gada budžetam tiks veltīta ārkārtas sēde, lai līdz tai varētu apspriesties un izdiskutēt atsevišķus jautājumus. Viņa uzsvēra, ka koalīcija "iet uz priekšu ar budžeta prioritātēm".
Vaicāta par jautājumiem, par kuriem līdz ceturtdienai vēl jādiskutē, Siliņa sacīja, ka tie ir saistīti ar valsts pārvaldes efektivizāciju, atteikšanos no kādām funkcijām, administratīvā un birokrātiskā sloga mazināšanu utt.
Jau vēstīts, ka valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025. gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā, un, salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025. gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.
Izdevumi valsts pamatfunkciju īstenošanai 2025. gadam paredzēti 9,48 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar attiecīgā gada ietvaru izdevumi valsts pamatfunkciju īstenošanai palielināti 70,3 miljoniem eiro.
Ministru kabinets augusta beigās atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumu par 50 miljoniem eiro samazināt ministriju izdevumus par precēm un pakalpojumiem, kā arī piebremzēt algu kāpumu publiskajā sektorā.
2025. gada budžeta prioritāte ir valsts iekšējā un ārējā drošība.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
