Jautājumā par iemaksu pārcelšanu no otrā pensiju līmeņa uz pirmo pensiju līmeni pateikt "hop" vēl nevar un pat pēdējā brīdī viss var sagriezties kājām gaisā, intervijā Latvijas Radio pieļāva Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītājs Andris Bērziņš (ZZS).
Lai arī koalīcijas politiķi šonedēļ pauduši, ka netaisās pārskatīt plānus par otrā pensiju līmeņa pārskatīšanu, Bērziņš uzsvēra, ka Saeimā diskusijas par to vēl nav bijis.
"Lai man piedod koalīcijā, bet komisijā jautājums vēl nav skatīts. Jāskatās uz rezultātu, budžets jāpieņem, tikai ar kādām sāpēm un rezultātiem," teica politiķis, piebilstot, ka sarunai par to jābūt arī Saeimas frakcijās.
Runājot par iespēju tomēr pārskatīt kritiku saņēmušo rosinājumu, Bērziņš sacīja, ka "vārtiņi nav aizverusies, šķirbiņa ir palikuši".
"Jūs zināt, ka pat finālā kaut kas var sagrieztos kājām gaisā. Hop vēl nevar pateikt," noteica parlamentārietis.
Viņaprāt, "grābstīties par pensijām" nedrīkst. Pensijas var virzīties tikai uz priekšu, savukārt visi citi manevri ir ļoti slikti.
Jau ziņots, ka finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) 6.septembrī preses konferencē sacīja, ka piedāvātā iemaksu pārnese no otrā uz pirmo pensiju līmeni neradīs zaudējumus iedzīvotājiem.
Lai kompensētu darbaspēka nodokļu izmaiņu radīto samazinājumu budžeta ieņēmumos, piedāvājumā ietverta viena procentpunkta iemaksu pārnese no fondētās pensiju shēmas jeb otrā līmeņa uz pensiju pirmo līmeni.
Ašeradens skaidroja, ka tas ļaus īstenot darbaspēka nodokļu samazinājumu, vienlaikus arī uzlabojot nākotnes pensiju apmēru.
Ja otrā līmeņa iemaksas var ciest arī zaudējumus un ieguldītais kapitāls var samazināties, kā tas ir lielākoties bijis pēdējos gados, tad valsts pirmā līmeņa pensijas kapitāls katru gadu tiek indeksēts, ir ar ierobežotu minimālo indeksāciju un nevar samazināties, skaidroja Ašeradens. Pirmā pensiju līmeņa kapitālā ieguldītais līdz šim ir bijis būtiski ienesīgāks nekā otrajā līmenī, teica ministrs.
Ašeradens uzsvēra, ka indivīds nezaudē neko, jo šīs pārnestās iemaksas tiks uzskaitītas un aprēķinātas katra iedzīvotāja individuālajā pensiju kapitālā, tādējādi palielinot prognozējamās nākotnes pensijas apmēru.
Ministrs piebilda, ka šis risinājums būs terminēts uz trim vai četriem gadiem un pēc tam budžeta kontekstā tiks pārvērtēts un iespējama atgriešanās pie esošā iemaksu līmeņa otrajā līmenī.
Tāpat ziņots, ka no nākamā gada plānots paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi, noteikt fiksētu un lielāku neapliekamo minimumu, kā arī paaugstināt minimālo algu.
Tāpat vēstīts, ka ieguldījumu pārvaldes sabiedrība "Indexo" sabiedrības līdzdalības platformā "Manabalss.lv" ir ierosinājusi iniciatīvu par pensiju otrā līmeņa iemaksu nesamazināšanu. Par iniciatīvu savākti vairāk nekā 18 000 parakstu.
"Indexo" iniciatīvā norāda, ka nav pieļaujama šodienas īstermiņa budžeta tēriņu finansēšana uz iedzīvotāju pensiju rēķina.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
