Izdienas pensijā šovasar devies Latvijas Ģenerālprokuratūras Korupcijas apkarošanas koordinācijas nodaļas prokurors Monvīds Zelčs, kurš uzturēja apsūdzības vairākās skaļās ar esošajiem un bijušajiem politiķiem saistītās krimināllietās, apliecināja prokuratūrā.
Zelčs prokuratūrā strādāja kopš 1997. gada. 2000. gadā Zelčs sāka pildīt amata pienākumus toreizējā Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas nodaļā, vēlāk darbu turpināja Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļā, kas 2021.gadā pārdēvēta par Korupcijas apkarošanas koordinācijas nodaļu.
Zelčs apsūdzību uzturēja tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā, kura jau daudzus gadus pabijusi dažādās tiesu instancēs. Digitālās televīzijas krimināllieta ir saistīta ar AS "Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs" (DLRTC) un "Kempmayer Media Limited" meitasfirmas "Kempmayer Media Latvia" vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonu latu.
2021. gadā Rīgas apgabaltiesa apsūdzētos attaisnoja, prokurors iesniedza protestu un Augstākā tiesa (AT) atcēla apgabaltiesas spriedumu. Tagad apgabaltiesa šo lietu plāno skatīt 30. septembrī. Sākotnēji šajā lietā bez Zelča apsūdzību uzturēja arī prokurors Edvīns Piliksers, taču viņš bija pārsniedzis maksimālo pienākumu pildīšanas vecumu un 2014.gadā no prokuratūras aizgāja.
Patlaban lietā nozīmēta prokurore Ilze Višņevska, aģentūra LETA noskaidroja prokuratūrā.
Zelčs apsūdzību uzturēja arī tā dēvētajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā, kurā pirmajās divās instancēs attaisnotas vairākas personas. Lietā apsūdzēts politiķis Ainārs Šlesers (LPV), bijušais premjers Andris Šķēle, bijušais telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" (tolaik "Lattelecom") valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, bijušais Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Nils Freivalds, bijušais Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe, bijušais uzņēmuma SIA "Hannu Digital" valdes loceklis Gintars Kavacis, toreizējais "Tet" komercdirektors Jānis Ligers, Biznesa daļas vadītājs Toms Ābele un Biznesa atbalsta daļas vadītājs Toms Meisītis.
Lietā apsūdzības celtas par darbībām saistībā ar 2008. gadā Satiksmes ministrijas (SM) rīkoto konkursu TV programmu zemes apraides nodrošināšanai ciparformātā un uz tā pamata starp "Tet", "Hannu Digital" un LVRTC noslēgtajiem līgumiem.
Apsūdzēto personu darbības, prokuratūras ieskatā, bija vērstas uz to, lai šajā projektā un līgumattiecībās prettiesiski un nepamatoti iesaistītu "Hannu Digital", kā rezultātā uzņēmums ieguva "Tet" finanšu līdzekļus vairāku miljonu eiro apmērā, tādējādi nepamatoti arī sadārdzinot šo valsts mēroga projektu.
Apsūdzības ieskatā iespējami noziedzīgi iegūto summu ir aptuveni trīs miljoni eiro.
Apsūdzētajām personām inkriminētie nodarījumi notikuši 2008. un 2009. gadā, kad SM organizēja konkurss par ciparu televīzijas ieviešanu un pēc tam tika slēgti attiecīgi līgumi, iesaistot projektā "Hannu Digital".
Patlaban šī lieta ir Augstākajā tiesā (AT), un lietā vēl nav nozīmēts jauns prokurors.
Minētā prokurora lietvedībā bija kriminālprocess par iespējamu korupciju, kurā iesaistīts Eiropas Parlamenta (EP) deputāts, bijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) un toreizējā mēra Ušakova kādreizējais vietnieks un nu jau bijušais eiroparlamentārietis Andris Ameriks. Iepriekšējā EP deputāti 11.aprīlī neatbalstīja parlamentārās imunitātes atcelšanu Ušakovam un Amerikam. Ušakovs vasarā atkārtoti startēja vēlēšanās un iekļuva EP. Ameriks EP vēlēšanās vairs nepiedalījās.
Lieta tagad nonākusi prokurora Ando Skalbes pārziņā. Viņš patlaban nav plānojis atkārtoti iesniegt pieprasījumu EP atcelt imunitāti Ušakovam.
Ņemot vērā Zelča aiziešanu pensijā, aģentūra LETA vaicāja, vai jaunu prokuroru nozīmēšanu neapdraudēs minēto trīs lietu tālāko virzību un apsūdzību uzturēšanu.
Latvijas Ģenerālprokuratūras Korupcijas apkarošanas koordinācijas nodaļas virsprokurors Māris Leja aģentūrai LETA nenoliedza, ka, iestājoties jaunam prokuroram tik apjomīgās lietās, viņam ir nepieciešams daudz laika, lai ne tikai iepazītos ar lietu, bet arī labi pārzinātu pierādījumus un attiecīgos juridiskos jautājumus.
"Vai un kā tas var ietekmēt lietas tālāko virzību, var tikai izteikt spekulācijas. Taču mēs darām visu iespējamo, lai prokurora nomaiņa būtiski neietekmētu negatīvā nozīmē krimināllietu virzību," norādīja Leja.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!