Vienojas par kompromisu "Studētgods" stipendiju nosargāšanai; studenti protestus neizslēdz

No 2025. gada janvāra stipendijas apmērs tiks palielināts uz 180 eiro mēnesī, stipendijas pretendentu ikmēneša maksimālo ienākumu slieksnis tiks celts uz 1480 eiro mēnesī, savukārt no 2025. gada rudens stipendiju pakāpeniski varēs saņemt arī maznodrošinātie un trūcīgie studējošie.

LSA prezidents Alens Aleksandrs Čerņa izteicies, ka ar šo lēmumu ir izdevies nosargāt aptuveni vienu miljonu eiro stipendiju fondam "Studētgods", sākotnēji plānotā 2,6 miljonu eiro samazinājuma vietā.

"Šis ir kompromiss, ko ir izdevies rast vairāku nedēļu darba rezultātā, laikā, kad ir ļoti saspringta un izaicinoša valsts budžeta veidošanas situācija. LSA dome ir piekritusi Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Finanšu ministrijas (FM) piedāvātajam kompromisam, skaidrs, ka stipendija "Studētgods" ir jāattīsta arī turpmāk," atzinis Čerņa.

LSA informē, ka 23. septembrī slēgtā attālinātā formātā norisinājusies LSA ārkārtas domes sēde, kurā tika lemts par apvienības tālāko rīcību stipendiju fonda "Studētgods" jautājumā. Domes sēdei pievienojās arī Čakša un Ašeradens.

LSA domes locekļi tika iepazīstināti ar IZM un FM piedāvāto kompromisu sociālās stipendijas "Studētgods" jautājumā – no 2025. gada janvāra celt stipendijas apmēru uz 180 eiro mēnesī, palielināt stipendijas pretendentu ikmēneša maksimālo ienākumu slieksni divu minimālo mēnešalgu apmērā jeb 1480 eiro mēnesī un no 2025. gada rudens iekļaut studējošos no maznodrošinātām un trūcīgām mājsaimniecībām stipendijas saņēmēju lokā. Minēto grupu studējošie stipendiju varēs saņemt pakāpeniski, sākot ar 1. studiju kursu 2025./2026. studiju gadā – katru gadu saņēmēju lokam paplašinoties ar nākamo studiju gadu.

Domes sēdes laikā Ašeradens skaidrojis stipendiju fonda "Studētgods" jautājuma tālāko virzību, norādot, ka: "Ja var panākt vienošanos, ziņojums ir relatīvi neliels, to var izskatīt tuvākajā koalīcijas sanāksmē un Ministru kabinets to var pieņemt."

Līdz ar informatīvā ziņojuma apstiprināšanu IZM uzsāks grozījumu izstrādi, paredzot vienošanās izpildi.

Valsts budžeta projektu 2025. gadam plānots iesniegt izskatīšanai Saeimā 15. oktobrī.

LSA dome, pēc valdes ziņojuma un savstarpējām diskusijām, lēma par piedāvātā kompromisa pieņemšanu.

Gadījumā, ja IZM un FM piedāvātais kompromiss netiks pildīts, tad LSA valdei tika sniegts mandāts uzsākt protesta akciju organizēšanu.

Jau ziņots, ka pirmdien intervijā Latvijas Radio Latvijas Universitātes (LU) rektors Gundars Bērziņš norādīja, ka valdības lēmums samazināt stipendijai "Studētgods" iezīmētos līdzekļus liecina, ka izglītība valstij nav prioritāte.

Viņa ieskatā, šāda pieeja neatbilst valsts ilgtermiņa attīstības stratēģijai. Bērziņš pauda, ka ir saprotams, ka šobrīd prioritāte ir drošība un aizsardzība. Tomēr, ja tā ir vienīgā prioritāte, tas liecina, ka valsts ir aizmirsusi par ilgtermiņa attīstību, kuras nodrošināšanai svarīga ir arī izglītība.

Čerņa uzsvēra, ka iezīmētais finansējums ir plānots turpmākajiem četriem gadiem un, ja to atņem šogad, atgriezties pie sarunām par tā piešķiršanu varētu būt apgrūtinoši.

Tāpat ziņots, ka IZM taupīšanas nolūkā par 2,62 miljoniem eiro bija paredzējusi samazināt stipendijai "Studētgods" iezīmētos līdzekļus, kas netiek izmantoti, jo faktiskais stipendijas saņēmēju skaits ir būtiski mazāks nekā sākotnēji prognozētais.

FM skaidroja, ka pašlaik sociālās stipendijas "Studētgods" apmērs ir 175 eiro mēnesī. Lai šo stipendiju nodrošinātu, IZM budžetā ticis ieplānots finansējums atbilstoši sākotnēji prognozētajam stipendijas saņēmēju skaitam.

Faktiskais stipendijas saņēmēju skaits ir būtiski mazāks nekā prognozētais, tāpēc šajā apakšprogrammā IZM gadu no gada veidojas finansējuma ietaupījums.