Pašpasludinātās Doneckas Tautas republikas tiesa aizmuguriski piespriedusi 17 gadus ilgu cietumsodu bijušajam Latvijas Saeimas deputātam Jurim Jurašam, kurš aizmuguriski apsūdzēts pēc Krievijas Federācijas kriminālkodeksa pantiem, kas paredz sodu par algotņa dalību bruņotā konfliktā un nepatiesas informācijas izplatīšanu attiecībā uz Krievijas bruņotajiem spēkiem, paziņojusi Doneckas Tautas republikas prokuratūra.
Prokuratūra norādījusi, ka Jurašs laika posmā no 2022. gada septembra līdz 2024. gada jūnijam karojis kā algotnis Ukrainas pusē. Par to viņš esot saņēmis aptuveni divus miljonus rubļu.
Tāpat 2022. gada aprīlī Jurašs kā ticamu internetā ievietojis publikāciju par it kā Krievijas bruņoto spēku pastrādātām civiliedzīvotāju slepkavībām, dzīvojamo māju un sociālo objektu iznīcināšanu Kijivas apgabala Bučā un Irpiņā, uzskata Doneckas prokuratūra.
Ja okupantiem izdotos Jurašu sagūstīt, tad viņam sods būtu jāizcieš stingrās drošības korekcijas kolonijā.
Tā pati tiesa arī nesen aizmuguriski piespriedusi 14 gadus ilgus cietumsodu kādam citam Latvijas pilsonim, kurš tiesāts par dalību Ukrainas Starptautiskajā leģionā.
Jau ziņots, ka savulaik Latvijas Policijas akadēmiju beigušais un vairākus gadus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītāja amatā strādājušais Jurašs 2022. gada martā devās brīvprātīgi aizstāvēt Ukrainas teritoriju.
Pēc pievienošanās Ukrainas spēkiem Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, partijas "Konservatīvie" (iepriekš – Jaunā konservatīvā partija) pārstāvis nosūtīja iesniegumu parlamenta kancelejai par deputāta mandātu nolikšanu.
Saistībā ar Krievijas uzbrukumu Ukrainai Saeima 2022. gada 28. februārī pieņēma grozījumus Nacionālās drošības likumā, ļaujot Latvijas pilsoņiem brīvprātīgi sākt dienestu Ukrainas bruņotajos spēkos.
Vairāk par to iespējams lasīt šajā rakstā.
Tāpat jau rakstīts, ka Krievijas varasiestādes šā gada sākumā saistībā ar apsūdzībām kriminālnodarījumos izsludināja meklēšanā 64 iepriekšējā sasaukuma Saeimas deputātus, bijušo iekšlietu ministri Mariju Golubevu un sešus Latvijas ministrus, kā arī Rīgas mēru. Par to rakstīja interneta izdevums "Mediazona", kurš izpētījis Krievijas Federācijas Iekšlietu ministrijas datubāzi.
Kā rakstīja medijs, meklēšanā izsludināti arī eksdeputāts Jurašs, kurš iepriekš devās karot uz Ukrainu, aktīvists Gundars Kalve, medmāsa Sarmīte Cīrule, kā arī vēl vairāki cilvēki.
Savukārt 2022. gada aprīlī "Delfi" rakstīja, ka Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās, bet gaismā nāk arvien jaunas liecības par kara noziegumiem, ko okupantu karavīri pastrādājuši okupētajās teritorijās.
Gaismā nāca šausminoši kadri no Krievijas spēku pamestajām Kijivas piepilsētām. "Delfi" publicēja foto izlasi no Irpiņas un Bučas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
