Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) nākamā gada budžetā iezīmētie 30 miljoni eiro tiks novirzīti pedagogu algu pieaugumam no janvāra, žurnālistiem apliecināja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).
Tas nozīmē, ka no 2025. gada 1. janvāra pedagogu atalgojums pieaugs par 2,6%. Ņemot vērā, ka nodokļu izmaiņu rezultātā 2025.gadā pedagogu neto atalgojums palielināsies vēl par vidēji 2,5%, kopā pedagogu algas varētu pieaugt par 5%.
Savukārt finansējumu jaunā finansēšanas modeļa "Programma skolā" vēl meklēs.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) piekāpsies pedagogu algu pieaugumam par 2,6%, ja būs skaidrība par tālāko algu grafika izpildi, žurnālistiem pauda arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga.
LIZDA padomes ārkārtas sēdē trešdien kļuva zināms, ka pedagogu algu pieaugumam nākamgad novirzīs 30 miljonus eiro. Tas nozīmē, ka no 2025. gada 1. janvāra pedagogu atalgojums pieaugs par 2,6%.
Gaidāmais algu pieaugums ir par 5,9 procentpunktiem mazāks, nekā paredz pedagogu darba samaksas grafiks. Atbilstoši tam pedagogu atalgojuma likmei no janvāra būtu jāpieaug līdz 10,35 eiro par darba stundu.
Arodbiedrība gatava piekāpties šādām izmaiņām, ja būs skaidrība par pedagogu algu grafika tālākajiem soļiem. Diskusija par to plānota 2. oktobrī, kad LIZDA tiksies ar politikas veidotājiem. Vienošanās jāpanāk līdz 2025. gada budžeta projekta iesniegšanai Saeimā.
"Gribam panākt, lai ir taisnīguma princips. Ja pašvaldības un valsts institūcijās ir algu paaugstinājums, lai vai kādā apmērā, lai tieši tādi paši principi attiektos uz pedagogiem visās izglītības pakāpēs," pauda Vanaga.
LIZDA piedāvā uz pedagogiem attiecināt bāzes mēnešalgas principu, kāds tiek piemērots valsts un pašvaldību iestādēs nodarbinātajiem.
LIZDA Padome nolēmusi pagaidām nekādas aktīvas protesta akcijas neveikt.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) pagaidām atturējās vērtēt, vai tuvākā nākotnē izdosies izpildīt pedagogu algu grafiku. Lielāka skaidrība varētu būt nākamā gada vidū, šādu prognozi žurnālistiem izteica politiķis.
Gada sākumā pirmsskolas, vispārējās izglītības un profesionālās izglītības pedagogu zemākā darba stundas likme pieauga līdz 9,54 eiro.
Kā vēstīts, lai ieviestu jauno modeli no 2025. gada 1. septembra, valdībai būs jāatrod papildu 35,5 miljoni eiro, bet 2026. gadā un turpmāk ik gadu – 106,5 miljoni eiro.
Valdības ārkārtas sēdē pirms nedēļas tika skatīts ziņojums par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem. Tajā norādīts, ka pedagogu atlīdzībai vispārējā izglītības sektorā strādājošajiem paredzēts finansējums 30 miljonu eiro apmērā ik gadu.
Vienlaikus IZM kā izglītības politikas veidotāja sadarbībā ar citām nozares ministrijām, pašvaldībām un nozares sociālajiem partneriem var vienoties par labāko veidu finansējuma novirzīšanai no 2025. gada. Tas nozīmē, ka ieplānotos 30 miljoni eiro varētu novirzīt arī jaunā finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanai.
Iepriekš Čakša kā nozares ministre solīja iestāties par nākamā algu grafika soļa pildīšanu. Taču nedēļas nogalē politiķe paziņoja, ka cer līdz Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdei panākt vienošanos finansējumu tomēr novirzīt jaunajam modelim. Tas izlīdzināšot nevienlīdzību pedagogu atalgojumā dažādos Latvijas reģionos, jo šobrīd mērķdotācijas apmērs ir atkarīgs no demogrāfijas tendencēm pašvaldībā.
Gada sākumā pirmsskolas, vispārējās izglītības un profesionālās izglītības pedagogu zemākā darba stundas likme pieauga līdz 9,54 eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
