Lai novērstu politisko partiju nelikumīgu finansēšanu, kas izkropļo godīgas konkurences principus starp politiskajām partijām, Saeima šonedēļ galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Krimināllikumā, samazinot nelikumīgā finansējuma slieksni, no kura iestājas kriminālatbildība.
Saeimas preses dienestā portālu "Delfi" informēja, ka gadījumos, kad politiskās partijas iesaistītas nelikumīga finansējuma saņemšanā, tas mazina sabiedrības uzticēšanos politiskajai sistēmai kopumā.
Kriminālatbildība iestāsies, ja partija vai partiju apvienība būs nelikumīgi finansēta ievērojamā apmērā, proti, ne mazāk kā desmit minimālo mēnešalgu kopsummā (šobrīd – 7000 eiro). Līdz šim kriminālatbildību paredzēja no liela apmēra – 50 minimālo mēnešalgu kopsummas (pašlaik – 35 000 eiro).
Tāpat likums noteic arī atbildību par apzināti nepatiesas diskreditējošas informācijas izgatavošanu vai izplatīšanu, izmantojot dziļviltojuma tehnoloģiju, par valsts amatpersonas amata kandidātu, kuru amatā ievēl, ieceļ vai apstiprina Saeima.
Gadījumā, ja tas tiks veikts valsts amatpersonas ievēlēšanas, iecelšanas vai apstiprināšanas amatā procesa laikā, vainīgo sodīs ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, probācijas uzraudzību vai sabiedrisko darbu.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) portālu "Delfi" informēja, ka politisko organizāciju finansēšanas uzraudzībā ir konstatējis partiju nelikumīgas finansēšanas gadījumus, taču līdzšinējais normatīvais regulējums ierobežojis biroja iespējas efektīvi vērsties pret šādām pretlikumībām un pierādīt, ka konkrētās personas varētu būt darbojušās grupā ar vienotu nodomu.
"Atbalstītie grozījumi paredz, ka turpmāk KNAB būs tiesīgs uzsākt kriminālprocesu, ja partija no viena avota būs nelikumīgi ieguvusi finansējumu, kas atbilstīgs vismaz desmit noziedzīgā nodarījuma brīdī noteikto mēnešalgu kopsummai," norāda birojā.
Izmaiņas arī paredz no Krimināllikuma izslēgt atbildību par starpniecību politiskās organizācijas finansēšanā, jo tas ir viens no noziedzīgā nodarījuma atbalstīšanas iespējamajiem veidiem, par ko Krimināllikumā jau ir paredzēta atbildība. Turklāt šādas izmaiņas nepieciešamas, jo nav iespējams nošķirt starpnieku no finansējuma devēja, to var interpretēt kā vienu un to pašu personu.
KNAB informēja, ka izmaiņas Krimināllikumā vērstas uz to, lai palielinātu sabiedrības uzticēšanos politiskajai sistēmai un veicinātu godīgu konkurenci politisko spēku starpā. Tāpat grozījumi izstrādāti, lai novērstu situācijas, kad pretlikumīgi iegūti finanšu līdzekļi tiek novirzīti priekšvēlēšanu kampaņu veikšanai, citu partijas izdevumu apmaksai vai pat novirzīti noziedzīgu nodarījumu izdarīšanai, piemēram, valsts amatpersonu kukuļošanai.
KNAB atgādina, ka politiskās organizācijas var tik finansētas no dažādiem avotiem, tostarp fizisko personu ienākumiem, stingri ievērojot Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā noteiktās prasības un kārtību. Ievērojot šīs prasības un kārtību, tiek nodrošināta politisko organizāciju darbības caurskatāmība un samazināta privāto interešu ietekme politiskajos procesos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
