Uzziņa: Kā tiks aprēķināti ieturējumi uzturlīdzekļu, administratīvo sodu un kredītu parādniekiem

Lielākajā daļā parādu piedziņas lietu ieturējumi būtiski samazināsies. Publikācijā ar piemēriem ir skaidrojums, kas mainīsies parādniekiem, no kuriem tiek piedzīti uzturlīdzekļi, nesamaksāti administratīvie sodi, iekavēti patēriņu kredīti, komunālie maksājumi un citi parādi.

Ja cilvēkam izveidojas kāds parāds, tad tas tiek nodots piespiedu izpildei. Uzsākot parāda piedziņu, tiek ievērots Civilprocesa likuma (CPL) 594. pants, kas noteic, cik liela darba samaksas vai tai pielīdzināto maksājumu daļa ir jāsaglabā parādniekam.

Ieturējumu apmērs no parādnieka ienākumiem līdz šim bija atkarīgs no parādsaistību veida.

Piemēram, pašreizējais regulējums īpaši bargs ir tad, ja tiek piedzīti uzturlīdzekļi nepilngadīga bērna uzturam vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda labā, – ieturējumus veic no visiem parādnieka ienākumiem, saglabājot vien 50% no minimālās darba algas un 15% no tās par katru apgādībā (nodokļu grāmatiņā) reģistrēto bērnu.

Neatkarīgi no ienākumu apmēra, izpildot pašreizējā regulējuma nosacījumus, uzturlīdzekļu parādniekam neatliek līdzekļu izdzīvošanai, saistību apmērs aug.

"LV portāla" sagatavotajos piemēros redzams, ka arī cita veida parādu piedziņas veidos līdzšinējā sistēma nemotivēja cilvēkus, kas grimst parādu purvā, oficiāli saņemt vairāk par minimālajiem ienākumiem.

Tādējādi parādu piedziņas stingrie noteikumi pastarpināti veicina arī "aplokšņu algu" izplatību, kas ilgtermiņā atstāj negatīvas sekas ne tikai uz valsts ekonomiku, bet arī individuālo labklājību. Par šiem cilvēkiem veiktās sociālās iemaksas ir mazas, līdz ar to niecīgs būs valsts atbalsts, kas pienākas slimības gadījumā vai piedzimstot bērnam, tāpat arī vecumdienās – pensija.

Problēmas mērogu ļauj nojaust Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju tīmekļvietnē publicētā statistika. Tā liecina, ka 2023. gada nogalē zvērinātu tiesu izpildītāju lietvedībā kopumā bija nepabeigtas 910 tūkstoši izpildu lietu par kopējo parādu summu, kas pārsniedza 5,7 miljardus eiro (no tām 32 944 lietas bija apturētas vai atliktas). To vidū – arī 68 802 neizpildītas izpildu lietas par uzturlīdzekļu piedziņu.

Kas mainīsies:

Pirmkārt, tiks noteikta parādniekam saglabājamā minimālā ienākumu summa, no kuras ieturējumus neveiks. Tie ir 50% no minimālās mēneša algas bruto, pieskaitot vēl 15% no minimālās mēneša algas bruto par katru ieturējumu izdarīšanas brīdī apgādībā (nodokļu grāmatiņā) reģistrēto nepilngadīgo bērnu.

Otrkārt, tiks noteikta ienākumu summa neto jeb izmaksātā darba alga "uz rokas", kas pārsniedz parādniekam saglabājamo minimālo apmēru. Ieturējumi 30% apmērā tiks veikti tikai no šīs ienākumu daļas.

Ja parādniekam ir vairākas neizpildītas saistības, tad ieturējumus veiks 40% apmērā.

Tas nozīmē, ka parādniekam jebkura parāda piedziņas gadījumā tiks saglabāti 50% no minimālās mēneša algas plus 70% vai 60% no atlikušās ienākumu summas neto. Savukārt, ja parādnieka apgādībā ir reģistrēti nepilngadīgi bērni, tad papildus tiks saglabāti vēl 15% no minimālās mēneša algas par katru.

Taču jāuzsver, ka likumdevējs ir noteicis arī ierobežojumu – saglabājamā summa par apgādībā esošajiem nepilngadīgajiem bērniem kopā nevar pārsniegt 50% no minimālās mēneša darba algas.

Viens no parādu piedziņas reformas mērķiem ir motivēt cilvēkus, kas dažādu iemeslu dēļ ir iestiguši parādos un tādēļ vēlas saņemt algu aploksnē, iziet no "ēnu ekonomikas" un atrisināt samilzušās finanšu grūtības.

Pretēji līdzšinējai sistēmai, kas parādniekus demotivēja nopelnīt vairāk un segt parādus, jaunā kārtība izveidota ar mērķi mudināt parādniekus gūt lielākus ienākumus un ilgtermiņā uzlabot savu sociālo drošību.

Lielākajā daļā parādu piedziņas lietu ieturējumi būtiski samazināsies.

Turklāt ar grozījumiem regulējumā tiek risināta vēl viena problēma, kas būtiski ierobežoja parādnieku iespējas nodarboties ar saimniecisko darbību. Līdz šim ieturējumus no parādnieka ienākumiem saimnieciskās darbības ietvaros veica 100% apmērā. Turpmāk noteikts: ja parādnieka vienīgais ienākumu avots ir naudas līdzekļi no citām personām reģistrētas saimnieciskās darbības ietvaros, tad piemērojami tie paši noteikumi par piedziņas vēršanu uz darba samaksu. Šī norma jau ir stājusies spēkā 2024. gada 18. jūlijā.