Pagājušonedēļ pēc labklājības ministra Ulda Auguļa (ZZS) intervijas portālam "Delfi" lielu uzmanību izpelnījās ziņa, ka ministrija apsver bērnu kopšanas atvaļinājuma (BKA) samazināšanu no pusotra gada uz gadu. Tagad ministrs noliedz, ka par to vispār esot runāts, un sauc to par dezinformāciju. "Re:Check" secināja, ka tā gluži nav. Pretēji Auguļa teiktajam "Delfi" žurnālistes viņam jautāja tieši par bērnu kopšanas atvaļinājuma saīsināšanu, un no ministra atbildēm bija secināms, ka ministrijā apsver bērnu kopšanas pabalsta un līdz ar to atvaļinājuma samazināšanu.
LTV "Rīta Panorāmā" 1. oktobrī Augulim lūdza skaidrot, kā viņa paustais "Delfi" intervijā [par BKA saīsināšanu] savietojams ar mērķi uzlabot Latvijas demogrāfisko situāciju. Ministrs noliedza, ka tajā būtu runāts par ieceri saīsināt BKA:
""Delfi" intervijā, kur mēs runājām vispār par hipotētiskām iespējām uz nākotni, nevienā brīdī nebija runa par bērnu kopšanas atvaļinājuma samazināšanu, bet – ko tieši un kādā veidā darīt ar bērnu kopšanas pabalstu. Tās ir divas atšķirīgas lietas. Sabiedrībā šobrīd ir izplatīta dezinformācija. Mēs plānojam budžetu nākamajiem četriem gadiem, nekas tamlīdzīgs nav paredzēts, bet acīmredzot ir sabiedrības daļa, kam ir interese kaut kādā veidā to jau pacelt kā faktu."
Vai tiešām izplatīta dezinformācija un raidījumā nerunāja par BKA? 24. septembra "Delfi" raidījumā žurnālistes Augulim divreiz uzdeva jautājumu tieši par bērna kopšanas atvaļinājumu. Vispirms – kāda ir Labklājības ministrijas nostāja par darba devēju vēlmi to samazināt, un mirkli vēlāk – kā atvaļinājuma saīsināšanu par trešdaļu uztvers jaunie vecāki. Tātad nav tiesa, ka "nevienā brīdī nebija runa par bērnu kopšanas atvaļinājuma samazināšanu".
Uz pirmo jautājumu Augulis atbildēja, runājot par iespēju samazināt bērnu kopšanas pabalsta izmaksas laiku: "Tas, ko mēs skatāmies attiecībā uz bērnu kopšanas pabalstu… šobrīd, ja tas ir pusotrs gads, tad skatīties virzienā, ka tas ir gads. Bet to mēs varam darīt tikai vienīgi tad, ja mēs varam nodrošināt gan aukļu pakalpojumus, gan pirmsskolas izglītības iestādes – vai tās ir privātas, vai tās ir pašvaldības – jau no gada vecuma vai sliktākajā gadījumā no pusotra gada vecuma."
Savukārt uz otro jautājumu par vecāku reakciju viņš atbildēja: "Mēs, iespējams, atstāsim izvēli, bet mēs gribam, lai palielinās nodarbinātība."
Lai gan ministrs atbildēs neminēja vārdu "atvaļinājums", no konteksta izriet, ka tās bija gan par pabalstu, gan atvaļinājumu. Augulis minēja ieceri samazināt "pabalstu" no pusotra gada uz gadu. Bērna kopšanas pabalstu vecāki saņem nevis pusotru gadu, bet divus (pēdējā pusgadā tas ir būtiski mazāks). Tātad to nemaz nevar saīsināt no pusotra gada. Savukārt BKA patlaban ilgst pusotru gadu. Tāpat labklājības ministrs stāstīja, ka pabalstu drīkstot samazināt tikai tad, ja vecākiem var nodrošināt aukļu un pirmsskolas izglītības iestāžu pakalpojumu, kas ir svarīgi īsāka BKA gadījumā.
"Rīta Panorāmā" Augulis arī apgalvoja:
"Mums nav bijis ne valdības diskusijas, ne arī mūsu ministrijā diskusijas par to, ka kaut kas būtu jāsaīsina. Tas, kas mums bija sarunā – hipotētiski pieļāvumi uz nākotni."
Taču jau minētajā "Spried ar Delfi" intervijā Augulis teica citādi: "Tas, ko mēs skatāmies attiecībā uz bērnu kopšanas pabalstu… šobrīd, ja tas ir pusotrs gads, skatīties virzienā, ka tas ir gads." Uz jautājumu, vai par to varētu lemt jau šīs Saeimas laikā, ministrs atbildēja piekrītoši: "Es pieļauju, ka mēs to varētu darīt un to mēs darīsim saistibā ar bērnu kopšanas pabalstu reformu arī nākamajos gados." Pēc tam viņš norādīja, ka varētu Saeimā virzīt ierosinājumu saīsināt "bērnu kopšanas pabalstu".
"Re:Check" rakstiski jautāja Auguļa padomniecei Dacei Gulbei, kādēļ ministrs noliedz, ka "Delfi" raidījumā notika runas par bērna kopšanas atvaļinājumu un kāpēc saka, ka ministrijā nav bijušas diskusijas par atvaļinājuma saīsināšanu. Gulbe tikai norādīja, ka "sarunā ar "Delfi.lv", atbildot uz doto jautājumu par bērnu kopšanas atvaļinājumu, ministrs sniedza hipotētisku atbildi tālākas nākotnes redzējuma kontekstā."
Secinājums: Augulim nav taisnība, ka "Delfi" intervijā netika runāts par bērnu kopšanas atvaļinājumu, jo raidījumā žurnālistes par to tieši jautāja divas reizes. Atbildot uz šiem jautājumiem, labklājības ministrs minēja nevis atvaļinājumu, bet bērnu kopšanas pabalstu, taču pēc konteksta bija noprotams, ka varētu tikt samazināts arī bērna kopšanas atvaļinājums. Tāpat nav tiesa, ka ministrs runāja tikai par hipotētisku versiju tālā nākotnē.
