Lielu daļu savas dzīves Valentīna Zvirgzdiņa (64) nodzīvojusi Viļānu pagastā, strādājusi par audēju, kopā ar civilvīru Ēvaldu saimniekojuši pa savu māju. Nekad nebija domājusi, ka pēc dzīvesbiedra nāves ar nabadzību iepazīsies tik cieši, ka būs jāformē trūcīgā statuss, lai spētu izdzīvot. Par savu situāciju viņa nežēlojas, cenšas iztikt ar to, kas ir, pat ja jādzīvo ļoti pieticīgi. Kā Valentīna spēj salāgot savus izdevumus ar nelielajiem ienākumiem, kāda ir viņas dzīves filozofija un ikdiena, skaidro "Delfi".
Valentīnas dzimtā vieta atrodas apmēram septiņus kilometrus no šī brīža mājvietas – turpat Viļānu novadā. Tomēr nu jau būs apritējuši 20 gadi, kā viņa dzīvo "Borbaļu" mājās Lucānu ciemā, astoņus kilometrus no Viļānu centra. Pirmos 18 gadus – kopā ar civilvīru. Bija gotiņa, sivēni, teļi, savs dārziņš, papildu ienākumiem nodevuši arī pienu. Sieviete strādājusi par audēju "Viļānu dzīparā" līdz pat tā slēgšanai 1996. gadā.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!