Spiegi, neciešams kaimiņš, traģēdija pie "Titānika" vraka – "Delfi" redaktori iesaka lasāmvielu brīvdienām

Mans kolēģis Viesturs Radovics šonedēļ pielika izcilu punktu uz "i" savai nelielajai rakstu sērijai par "spiegu bridža biksēs". Filmas cienīgs sižets par ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) sagatavotu spiegu nosēšanos Latvijā, slēpšanos, šifrētām ziņām, nodevību, čekistu centieniem vazāt aiz deguna CIP un pašas čekas iznerrošanu. Jā, un par tām nelaimīgajām bridža biksēm, kuru dēļ nekāda ilgā spiegošana nesanāca. Tiesa, pārējie ASV un Lielbritānijas aģenti, kurus pēc 2. pasaules kara slepeni nogādāja Latvijā, tika notverti vēl ātrāk.

Šonedēļ arī analizējām, kāda varētu būt ASV baltiešu, ukraiņu un poļu loma gaidāmajās pasaulē ietekmīgākā cilvēka vēlēšanās. Nokaitētajā cīņā abu kandidātu iespējas uzvarēt ir tik līdzīgas, ka teju vai katra vēlētāja balss var būt uzvaras vērtē. Svārstīgajos štatos abiem kandidātiem jācenšas uzrunāt arī tos vēlētājus, kam ir saknes Austrumeiropā un kas varētu atbalstīt necimperlēšanos ar nepieciešamā atbalsta sniegšanu agresora padzīšanai no Ukrainas.

Koplietojamo auto izmantošana kļūst aizvien populārāka, pieaug to cilvēku skaits, kuri ir atvadījušies no saviem privātajiem auto, un nepieciešamības gadījumā brauc ar publiski pieejamajām automašīnām. Pēdējā laikā šajā tirgū notikušas nozīmīgas pārmaiņas – ir spēlētāji, kas pavisam pametuši šo jomu, bet citi audzē muskuļus tālākai izaugsmei. Tomēr attīstība prasa ieguldījumus, kas vēlāk var atspoguļoties pakalpojumu cenās, mazinot to izdevīgumu. Tādēļ "Delfi Bizness" skaidro, kas šobrīd notiek auto koplietošanas tirgū, kā aprēķināt, vai izdevīgāk ir pārvietoties ar koplietošanas auto vai tomēr uzturēt savu privāto auto un kas notiks ar pakalpojumu cenām.

Jau ilgstoši gan iedzīvotāji, gan uzņēmumi, gan pašvaldības sūdzas par kvalitatīvu mājokļu trūkumu ārpus Rīgas. Tas ir kā apburtais loks – nav pievilcīgu mājokļu, tādēļ neviens negrib konkrētajā vietā dzīvot. Galu galā uzņēmumiem ir grūti piesaistīt darbaspēku, tādēļ pārceļ savu darbību citur un pašvaldība turpina stagnēt, jo tās teritorijā dzīvojošajiem ir ierobežotas darba iespējas.

Problēmu centīsies risināt arjaunupubliskās privātās partnerības (PPP) programmu, kuras rezultātā nākotnē reģionos varētu tapt pat vairāk nekā 2000 jaunu īres mājokļu, kas, cerams, ļaus piesaistīt jauno speciālistu uzmanību arī vietām ārpus Rīgas.

Mani šonedēļ ļoti uzrunāja intervija ar Latvijas labāko rallistu "Aizmugurē". Mārtiņš Sesks ir ne tikai labs sportists, bet arī tīri harizmātisks runātājs – ne velti kolēģi "aizkulisēs" paredz, ka viņa spēja "nošarmēt" medijus un rallija līdzjutējus varētu būt tā, kas Seskam palīdzēs nostiprināties rallija elitē. Rīkotāji vienkārši ir ieinteresēti tādus sportistus stutēt uz augšu televīzijas reitingu vārdā.

Otrs mans ieteikums šonedēļ ir mazliet bēdīgākā noskaņā. Esam pārraidījuši pagaidām pēdējo "Tiesības zināt" epizodi. Tā bija laba epizode - ja jums traucē, piemēram, kaimiņu pīpēšana, noskatieties! Rīgas pašvaldības policijas šefa vietnieks ieteica labu paņēmienu, kā ar viņiem tikt galā. Runājot par raidījumu kopumā, ceru, ka mūsu pauze nebūs pārlieku ilga, jo tā saturs ir vērtīgs. Pats ikdienā klausoties ierakstus esmu uzzinājis gana daudz juridisku knifiņu un nianšu, kuras var noderēt, kad sanāk sadurties ar likumiem.

Septembra izskaņā Rīgas pilsētas tiesa par seksuāla rakstura noziegumiem apsūdzētajam katoļu priesterim Pāvelam Zeiļam piesprieda sešus gadus un desmit mēnešus cietumā. Krimināllieta pirms vairāk nekā sešiem gadiem satricināja Latviju, reti kuru atstājot vienaldzīgu. Tolaik – vairāk nekā 70 gadus veco priesteri – aizturēja aizdomās par seksuālu vardarbību un cilvēku tirdzniecību.

Mana kolēģe Danute Tomsone šonedēļ skaidroja, vai 79 gadus vecais Zeiļa spriedumu pārsūdzēs un kā no šodienas perspektīvas uz to raugās ļaudis, kas iepriekš skaļi jo skaļi iestājās par Zeiļas nevainīgumu.

Savukārt mans kolēģis Raivis Spalvēns sev raksturīgi īsā un kodolīgā manierē uzrakstījis, ka nonācām līdz runām par Žaņa Lipkes muzeja un Imanta Ziedoņa muzeja darbības iespējamu pārtraukšanu. Stāsts nav tikai par kultūru un muzejiem, Raivis raksta par necaurredzamiem politiķu lēmumiem un to, kādas problēmas atklājis valdības spiediens taupīt līdzekļus.

Taču, ja arī tev tāpat kā man atvaļinājumā patīk doties tieši rudenī un domas ved tieši uz kalniem, noteikti jāizlasa Ditas Vinovskas raksts par to, kā sagatavoties kalnu ceļojumam un ko darīt, lai kāpiens kalnos būtu drošs. Rakstīt un runāt par drošību kalnos aktualizējuši nelaimes negadījumi Tatros, kur cietuši vairāki tūristi, arī no Lietuvas.

Piektdien elektroniskajā pastkastītē iekrita preses relīze, kurā lasāmas pacilājošas rindas: "Latvijas jaunie skeletonisti ir gatavi atgriezt Latvijas vārdu visaugstākā līmeņa sacensībās!" Mazliet piepacēlās uzacs – jo no Siguldas puses šovasar pūta citi vēji, tuvāko pāris gadu laikā šim sporta veidam paredzot citus "klimatiskos apstākļus" – tādus, kas raksturīgāki Sahārai. Tā nu sanācis, ka šoreiz tradicionālajā "MVPersonības" sērijā galvenā varoņa lomā tieši skeletonists, turklāt – pasaules visu laiku titulētākais. Tagad tālbraucējs-šoferis – teiktu Valdis Valters… Pats Martins Dukurs par to gan pasmaida, taču renes sporta veidiem kopumā Latvijā šobrīd iemesla smaidīt maz. Atcerēsimies, šovasar tie pamanījās pievērst sev ne to kārotāko sabiedrības uzmanību – bobslejistiem citam pēc cita paziņojot par aiziešanu no lielā sporta, turklāt daža laba funkcionāra savdabīgo izteicienu izprovocētiem – darot to caur veļas mazgātuves durvīm...

Jēdziens "duālā karjera" Latvijas sportā pēdējos gados iemantojis lielu popularitāti, daudziem atlētiem arvien skaidrāk nonākot pie atziņas, ka ar profesionāļa karjeru sportā vien dzīve nebeidzas – jāspēj būt noderīgiem sabiedrībai arī pēc tās beigām, kas nereti iestājas agrāk, nekā pašiem gribētos. MVP medijā šonedēļ kāds stāsts par mazliet cita izskata duālo karjeru – labam pludmales volejbolistam pēc aktīvo gaitu noslēgšanas kļūstot par… labu motobraucēju. Riharda Finstera vārds Latvijas sporta faniem nav svešs, taču viņa uzvara starptautiskā rallijreidā gan daudziem būs jaunums. Turklāt Rihards saka – tas ir tikai sākums!

"Campus" redaktors Edžus Miķelsons turpina vēstīt jaunāko zināmo informāciju par traģēdiju pie slavenā "Titānika" vraka, kad pirms vairāk nekā gada zemūdens peldlīdzeklī "Titan" vairāku kilometru dziļumā dzīvību zaudēja pieci cilvēki. Tostarp arī pats kompānijas "OceanGate" līdzdibinātājs Stoktons Rašs. Septembra sākumā ASV Krasa apsardze organizēja publisku liecību sniegšanu, un to laikā izskanēja arī tādi vārdi kā NASA un "Boeing". Vai notikušajā vainojami arī viņi?

Vēl salīdzinoši nesen sievietes, vēršoties pēc palīdzības, dzirdēja, ka sāpes, urīna nesaturēšana, grūtības mīlēties un citas problēmas saistībā ar iegurņa pamatni ir norma un daļa no būšanas sievietei. "Delfi" žurnālu satura redaktore Dita Vinovska sarunā ar fizioterapeiti Signi Beķeri noskaidroja, ka tā gluži nav, un Latvijā ir virkne speciālistu, kas specializējušies tieši šajā jautājumā. Fizioterapeite ne tikai ieskicē, kādēļ ir svarīgi, lai šādos gadījumos sieviete vērstos pie ārsta, bet arī dod padomus par to, ar kādiem vingrinājumiem stiprināt iegurņa muskulatūru.

Visā pasaulē interesi raisījis mūzikas magnāts un reperis Šons "Didijs" Kombss un ar viņu saistītās apsūdzības. "Delfi Life" žurnāliste Krista Marta Kundrate apkopojusi svarīgāko, kas zināms par noziegumiem, kuros reperis apsūdzēts. Viss sākās 2023. gadā, kad Didija bijusī draudzene tiesā iesniedza prasību, kurā reperi apsūdzēja fiziskā un seksuālā vardarbībā. Kopš tā laika tiesā vērsušies simtiem cilvēki. Par notikušo neklusē arī slavenības.

Pagājušajā nedēļā Putins paziņoja par izmaiņām Krievijas kodoldoktrīnā, padarot to vēl neskaidrāku un draudīgāku. Vai tas nozīmē, ka pasaule ir tuvāk kodolkonfliktam? Kāpēc Putins izvēlējās tieši šo brīdi, lai ieviestu izmaiņas? Vai pastāv iespēja, ka Krievija izmantos kodolieročus, un vai tie varētu mainīt kara gaitu Ukrainā? Ļevs Kadiks uzdod šos jautājumus Tomam Rostokam no Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas.