SIA "Latvijas Mobilais telefons" (LMT) akcionāra Zviedrijas kompānijas "Telia" neieinteresētības dēļ Latvijas uzņēmums riskē zaudēt aizsardzības projektus, tāpēc Saeimas Nacionālas drošības komisija vēršas pie valdības ar aicinājumu nodrošināt, ka Latvijas valsts saglabā LMT unikālo militāro spēju attīstības potenciālu.
Saeimas preses dienestā portālu "Delfi" informēja par notikušo Saeimas Nacionālas drošības komisijas sēdi, kuras datums gan netiek precizēts. Sēdē tika uzklausīti LMT un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pārstāvji.
Paziņojumā medijiem Saeimas komisija informē, ka LMT uzsākto militārās industrijas projektu attīstīšana ir mūsu valsts nacionālās drošības jautājums, un Latvijas valstij ir jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu to, ka spējam turpināt dažādu drošības un aizsardzības tehnoloģiju risinājumu izpēti un īstenošanu.
Ar aicinājumu nodrošināt, ka Latvijas valsts saglabā šo unikālo militāro spēju attīstības potenciālu, komisijas deputāti vērsušies Ministru kabinetā. Detalizētāka informācija gan netiek sniegta.
Komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (JV) norāda, ka LMT sevi pierādījis kā pasaules līmeņa aizsardzības industrijas inovāciju un viedo tehnoloģiju uzņēmums, veiksmīgi darbojoties šai jomā jau kopš 2017.gada.
"Diemžēl šobrīd ir acīmredzams, ka uzņēmuma un tā akcionāra – Zviedrijas "Telia" – redzējums par LMT attīstību un vērtībām diametrāli atšķiras," secina Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs.
Latkovskis kā nepieļaujamu vērtē situāciju, ka laikā, kad valsts drošība un aizsardzība ir mūsu kopēja un neapšaubāma prioritāte, "Telia" pārstāvju neieinteresētības dēļ riskējam zaudēt projektus, kas vistiešākajā mērā saistīti ar mūsu un sabiedroto bruņoto spēku aizsardzības spēju uzlabošanu.
Komisijas sēdē LMT iepazīstināja deputātus ar uzņēmuma īstenotajiem projektiem. Kopš 2017.gada LMT sadarbībā ar NBS izstrādājis un testējis gan militārās vides informācijas tehnoloģiju un sakaru risinājumus, gan šobrīd īpaši aktuālās bezpilota lidaparātu (dronu) programmas.
Tāpat LMT nodrošina unikālu 5G testa vidi – NATO līmeņa ekselences centru – militārajā bāzē "Ādaži", kurā norit ikgadēji alianses līmeņa eksperimentēšanas pasākumi "DiBaX" (Digital Backbone Experimentation), īpašu uzmanību pievēršot piektās paaudzes mobilo telekomunikāciju un zemās orbītas satelītu izmantošanai, lai atbalstītu tehnoloģiju savietojamību visu veidu – ūdens, zemes, gaisa, kosmosa, kibertelpas – bruņoto spēku militārajos uzdevumos.
Tāpat aizvadīto gadu laikā LMT nostiprinājis sadarbību arī ar Ukrainu, tur gūtās atziņas un pieredzi integrējot aizvien jaunos militāro tehnoloģiju risinājumos, kā arī nodibinājis vērā ņemamu partnerību ar daudziem aizsardzības industrijas starptautiskajiem partneriem, tostarp, "Rheinmetal", "Patria", "Saab", "Kongsberg", "BAE Systems" un citiem.
Lai nodrošinātu NBS valsts aizsardzības uzdevumu un starptautisko saistību izpildei nepieciešamo preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas drošību, kā arī veicinātu aizsardzības industrijas attīstību, Saeima šī gada pavasarī pieņēmusi Aizsardzības industrijas likumu.
Septembrī TV3 raidījums "Nekā personīga" vēstīja, ka klātienē sākušās Latvijas valsts un Zviedrijas uzņēmuma "Telia" sarunas par komunikāciju uzņēmumu "Latvijas mobilais telefons" (LMT) un "Tet" nākotni.
LMT un "Tet" akcijas visai līdzīgās daļās pieder Latvijas valstij un "Telia Sonera" grupas uzņēmumiem. Kā atzīmē raidījums, gadiem ir atšķiries viedoklis, kā katrs no akcionāriem redz LMT attīstību - skandināvi neesot gatavi lieliem ieguldījumiem un vēloties vien izņemt prāvas dividendes. Skandināvu akcionāri LMT esot ieguldījuši tikai pusmiljonu ASV dolāru, bet dividendēs saņēmuši pusmiljardu eiro.
Latvijas valsts savukārt vēlas LMT izmantot kā placdarmu, lai īstenotu inovatīvus pētījumus un ar tiem stiprinātu bruņotos spēkus. Akcionāru līgums un balsu sadalījums ļauj "Telia" šādus, viņuprāt, liekus lielus naudas tērēšanas projektus apturēt. Piemēram, šonedēļ LMT ar NATO militaristiem prezentēja jaunu risinājumu, ko rietumu alianses karavīri un speciālisti testēs mūsu militārajos poligonos. Tās ir sakaru sistēmas, kas palīdzētu sazināties karavīriem.
Atsaucoties uz neoficiālu informāciju, raidījums vēstīja, ka, visticamāk, tiek pārrunāti vismaz divi scenāriji - ka valsts atpērk visas akcijas no "Telia", vai arī mainās daļu sadalījums, vairākumu ar 51% iegūstot valstij.
Agrākais "Possessor" valdes loceklis Kaspars Kociņš apstiprinājis, ka valsts, lai sarunās otru pusi piespiestu ieklausīties tās viedoklī, esot izmantojusi līdz tam nepielietotu spiediena metodi - LMT īpašniekiem nolemts neizmaksāt dividendes, kas, pēc raidījuma ziņām, "Telia" pusi pamatīgi saniknojis.
"Tet" koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 295,753 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,5% mazāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa samazinājās par 40,1% - līdz 15,226 miljoniem eiro. Vienlaikus pašas "Tet" apgrozījums 2023.gadā bija 187,204 miljoni eiro, kas ir par 19,1% mazāk nekā 2022.gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās par 21,1% un bija 18,987 miljoni eiro.
Tikmēr LMT koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 310,269 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija par 6,7% vairāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa pieauga par 0,6% un bija 32,069 miljoni eiro. Koncerna māteskompānijas apgrozījums 2023.gadā bija 175,062 miljoni eiro, kas ir par 5,9% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 20,6% un bija 34,864 miljoni eiro.
Valstij SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" personā pieder 51% "Tet" daļu, bet "Telia" meitasuzņēmumam "Tilts Communications" - 49% "Tet" daļu. Savukārt LMT kapitālā kopumā 49% pieder "Telia" un tās meitaskompānijai "Sonera Holding", 28% - Latvijas valstij caur LVRTC (23%) un "Possessor" (5%), bet vēl 23% LMT daļu pieder "Tet".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
