Saistībā ar Latvijas teritorijā ielidojušo dronu septembrī jau sākotnēji bijis daudz neskaidrību. Nu atklājies fakts, ka Militārajai policijai par nokritušo objektu paziņoja policija, savukārt tā saņēma zvanu no vietējā iedzīvotāja, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".
Droni Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu kļuvuši par ikdienu. Viens no tiem, "Shahed" tipa krievu ražotais "Geraņ 2", aprīkots ar sprāgstvielām, kaujas laukā visticamāk dezorientēts, 7. septembra rītā bija nonācis līdz Latvijai un, spriežot pēc aculiecinieka video, neilgi pirms pusdeviņiem rītā nokritis. Gaigalavas pagasta iedzīvotājs pulksten 9.57 par nezināmo, nokritušo objektu zvanīja uz vienoto tālruni 112.
Kad LTV žurnāliste 9. septembrī šo iedzīvotāju sazvanīja, viņš apstiprināja, ka ziņojis par to, taču bija nerunīgs, aicinot sazināties ar armijas pārstāvjiem.
Turpat, nepilnu četrdesmit kilometru attālumā (gaisa līnijā), 7. septembra priekšpusdienā Kārsavas novadā militāro mācību "Namejs" ietvaros viesojās augstākā armijas vadība un Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Viņu par incidentu informēja bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš ap pusdienlaiku, tātad - brīdī, kad drons jau bija nokritis.
Kad NBS komandierim ģenerālleitnantam Leonīdam Kalniņam 9. septembrī preses konferencē vaicāja, kāpēc drons netika iznīcināts vēl pirms tā nokrišanas, viņš atbildēja: "Mēs monitorējām situāciju no paša sākuma, principā, kad tika redzēts tas jau kaimiņvalstī, un mēs jau sākām viņam sekot. Otrkārt, lai pieņemtu lēmumu par iznīcināšanu, ir jābūt pilnīgi pārliecinātam, kas tas ir."
Vairāki savstarpēji nesaistīti avoti "de facto" apliecināja, ka tieši aprakstītais zvans uz 112 bija pirmā informācija par Latvijā ielidojušo dronu. Tā ceļš iespēju robežās izsekots jau pēc notikušā fakta, pārskatot radaru ierakstus.
Kad raidījums "de facto" Kalniņam prasīja, kura ideja bija slēpt faktu, ka armija par nokritušo drona uzzināja no policijas, viņš atbildēja: "Nē, pateica taisnību, un mēs tik tiešām novērojam gaisa telpu un visa tā gaisa telpas monitorēšana, mēs pārzinām gaisa telpu atbilstoši tām spējām, kādas mums ir dotas, un tas arī ir izklāstīts mūsu šai te auditā un ziņojumā Aizsardzības ministrijai."
Gan pirmajā preses konferencē pēc notikušā, gan tagad armijas pārstāvji neslēpj, ka ar esošajiem radariem dronus izsekot ir grūti. Turklāt tos pamanot, sistēma parāda punktu, bet, vai tas ir drons, putni vai specifisks mākonis – var pārliecināties, tikai to apskatot klātienē. Tagad, pateicoties mainītai kārtībai, lai precizētu radaru detektētos mazos objektus, jau vairākkārt pacelti šeit dežurējošie sabiedroto iznīcinātāji. Tiesa gan, tie Lielvārdes lidlaukā atradīsies līdz decembrim, kad paredzēta to atgriešanās Šauļu bāzē.
Pēc notikušā Latvijas pierobežā dronu pamanīšanai izvietoti mobili tuvās gaisa telpas novērošanas radari. Tie uzmontēti uz pielāgotas auto platformas. Kopā ar radariem uz pierobežu pārvietotas arī vairākas kaujas grupas ar mobilajām pretgaisa aizsardzības raķetēm RBS70, ar ko var notriekt pamanītos dronus.
Tagad ir gan saīsināta lēmumu pieņemšanas ķēde, gan precizētas vai izveidotas jaunas procedūras. Jaunizveidotās ārkārtas procedūras ietvaros, identificējot mērķi, kopīgi izveidotu drošu zonu, kurā nav citu objektu, lai nebūtu riska notriekt ko citu, ne dronu.
Situācijai būtu jāuzlabojas, kad Latvijai piegādās jau pasūtītās raķešu sistēmas kopā ar augstas izšķirtspējas radariem un komandvadības elementiem. Tas varētu būt 2026. gadā. Vēl jāgaida, kad iekārtas saražos, jo pieprasījums pēc bruņojuma ir ļoti augsts. Baltijas valstis, ņemot vērā, ka tās atrodas NATO Austrumu flangā, mēģina uzsvērt nepieciešamību paātrināt tām piegādi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!