Šodien Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) no finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) saņēma 2025. gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumprojektus, kas no Finanšu ministrijas parlamentā tika nogādāti tradicionālajā brūnas ādas budžeta portfelī. Par galveno valsts prioritāti nākamgad noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.
Budžeta portfeļa tradicionālajā iesniegšanas pasākumā piedalījās arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV).
Ministru kabinets 14. oktobrī, ārkārtas sēdē atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) izstrādāto likumprojektu par 2025. gada valsts budžetu un vidēja termiņa budžeta ietvaru. Nākamgad valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 15,1 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi – 17,1 miljarda eiro apmērā.
Parlaments 2025. gada budžetu skatīs divos lasījumos.
Salīdzinot ar 2024. gada budžetu, 2025. gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025. gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024. gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.
Aizsardzībai nākamgad paredzēti 10,3% budžeta izdevumu, nodrošinot pakāpenisku Aizsardzības ministrijas (AM) budžeta izdevumu apjoma palielinājumu līdz 3,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2026. gadā, Nākamgad tie būs 3,5% no IKP. Uz funkciju "Aizsardzība" daļēji tiek attiecināti arī ar valsts iekšējo drošību saistīti pasākumi, piemēram, ārējās robežas tehniskās infrastruktūras izveide un kiberdrošības stiprināšana.
Savukārt, sabiedriskajai kārtībai un drošībai paredzēti 6,6% no kopējiem 2025. gada budžeta izdevumiem, tai skaitā lielākais finansējums paredzēts Iekšlietu ministrijas resoram. Papildu līdzekļi tiks arī Tieslietu ministrijas resoram.
Vairāk nekā trešdaļa jeb 33,2% 2025. gadā tiks novirzīti iedzīvotāju sociālajai aizsardzībai, tai skaitā speciālajā budžetā izdevumiem valsts pensijām, pabalstiem un citiem pasākumiem. Veselības nozarei nākamajā gadā paredzēti 11%, tai skaitā kompensējamo medikamentu un materiālu apmaksāšanai, kā arī neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai un citiem pasākumiem.
Izglītībai paredzēti 7,2% budžeta izdevumu, tai skaitā vispārējai izglītībai, profesionālās izglītības mācību iestādēm, augstākajai izglītībai un citiem pasākumiem. Savukārt atpūtai, kultūrai un reliģijai 1,4%, tostarp filmu nozarei, mākslai un literatūrai, kultūras mantojumam, sportam un citiem pasākumiem.
17,2% budžeta izdevumu paredzēta ekonomiskajai darbībai, tai skaitā godīgas konkurences nodrošināšanai, iekšējā tirgus un patērētāju tiesību aizsardzībai, kā arī mērķdotācijām pašvaldību autoceļiem, valsts autoceļu uzturēšanai un atjaunošanai, sabiedriskajam transportam un "Rail Baltica" projektam, kā arī citiem pasākumiem.
Savukārt vispārējiem valdības dienestiem tiks atvēlēti 12,5% kopējo valsts budžeta izdevumu, tai skaitā iemaksām Eiropas Savienības (ES) budžetā, valsts parāda vadībai, valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšanai, daļai ES fondu maksājumu, dotācijai pašvaldībām un zinātnei, kā arī citiem pasākumiem.
Vides aizsardzībai plānoti 0,4% no kopējiem 2025. gada izdevumiem, tai skaitā izdevumiem vides projektiem, dabas aizsardzībai, meteoroloģijai un bīstamo atkritumu pārvaldībai. Teritoriju un mājokļu apsaimniekošanai – 0,2% no kopējiem nākamā gada budžeta izdevumiem, tostarp valsts reģionālās attīstības politikas īstenošanai, atbalstam plānošanas reģioniem un citiem pasākumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
