Veicot fokusēto atbilstības revīziju, Valsts kontrole (VK) secinājusi, ka Labklājības ministrijas (LM) pieprasītais papildu finansējums mērķdotācijai pašvaldībām garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta izmaksai 2023. un 2024. gadā nav pamatots – ministrija GMI pabalsta izdevumu līdzfinansēšanai nepieciešamo papildu finansējumu ir aprēķinājusi būtiski lielākā apmērā, nekā faktiski nepieciešams.
Ministrija gan nepareizi noteikusi pabalsta saņēmēju skaitu, gan arī izmantojusi nepareizu aprēķina pieeju, portāls "Delfi" uzzināja Valsts kontrolē.
GMI pabalsts ir viens no likumā paredzētajiem pamata sociālās palīdzības pabalstiem – materiāls atbalsts naudas izteiksmē minimālo ikdienas izdevumu apmaksai, ko piešķir pašvaldību sociālais dienests zemu ienākumu mājsaimniecībām.
LM GMI pabalsta izmaksai 2023. un 2024. gadā pieprasītais papildu finansējums nav bijis pamatots, jo tas ir aprēķināts būtiski lielākā apmērā, nekā faktiski nepieciešams. Galvenais iemesls – kļūdaini aplēstais GMI pabalsta saņēmēju skaits.
VK secinājusi, ka mērķdotācijas izmaksai pašvaldībām LM tika piešķirts papildu finansējums: 2023. gada sešiem mēnešiem – 2,376 miljoni eiro, 2024. gadam – 6,128 miljoni eiro, bet 2025. gadam – 7,232 miljoni eiro gadā.
No tā 2023. gada sešos mēnešos izlietoti tikai 996 538 eiro, bet 2024. gada pirmajā pusgadā – 1,359 miljoni eiro.
VK akcentē, ka ir konstatētas būtiskas un visaptverošas neatbilstības mērķdotācijas izmaksai pieprasītā papildu finansējuma plānošanā. Lai gan ir konstatētas būtiskas kļūdas finansējuma plānošanā, pašvaldības piešķirto finansējumu kopumā ir izlietojušas atbilstoši normatīvajiem aktiem.
"Laikā, kad attīstības izdevumiem pieejamie valsts budžeta līdzekļi ir ierobežoti, VK mudina LM un citas valsts pārvaldes iestādes atbildīgāk sekot līdzi katra pieprasītā papildu eiro attīstības izdevumiem pamatojumam un izlietojumam. Labklājības nozarei ir daudz vajadzību. Valsts budžeta 2023. gadam izstrādes laikā LM sagatavoja 27 nozares prioritāro pasākumu pieteikumus, taču Ministru kabinets atbalstīja tikai astoņus, tajā skaitā valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldībām," norāda Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa.
"GMI pabalsta izmaksai paaugstinātā apmērā no 2023. gada 1. jūlija. Revīzijā konstatējām, ka LM 2023. gadam GMI pabalsta līdzfinansēšanai nepieciešamo papildu finansējumu ir aprēķinājusi par 58 % jeb 1,38 miljoniem eiro lielākā apmērā, nekā faktiski bija nepieciešams. Savukārt tikai 2024. gada pirmajā pusgadā finansējuma neizpilde ir jau 56% jeb 1,70 miljoni eiro," norāda Āboliņa.
Lai gan jau 2022. gadā, salīdzinot ar 2021. gadu, GMI pabalstu saņēma par 10% mazāk personu, LM 2023. gada sākumā, izstrādājot valsts budžeta pieprasījumu 2023.–2025. gadam, neņemot vērā faktiskās tendences, GMI pabalsta saņēmēju skaitu plānoja ar būtiski pieaugošu tendenci katram nākamajam gadam.
Turklāt, lai gan finansējuma palielinājums tika plānots, ņemot vērā jau plānoto GMI sliekšņu palielinājumu, aplēstais finansējums tika palielināts vēl par Finanšu ministrijas patēriņa cenu indeksa prognozēm 2022. un 2023. gadam – kopā par 25,8%. Finansējuma pieprasījumā tika iekļauts arī atbalsts Ukrainas civiliedzīvotājiem, pieņemot, ka palīdzība būs jāsniedz 531 personai (1,33% no plānotā Ukrainas civiliedzīvotāju skaita – 40 000), lai gan finansējums GMI pabalsta izmaksai šai mērķgrupai tika plānots arī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas budžetā.
Arī 2023. gada jūlijā, izstrādājot valsts budžetu 2024.–2026. gadam, LM GMI pabalsta izdevumu līdzfinansēšanai nepieciešamā finansējuma aprēķinā izmantoja to pašu pieeju, aktualizējot to ar 2024. gadam un turpmākajiem gadiem plānotajiem GMI sliekšņiem un attiecīgajam gadam plānoto patēriņa cenu indeksu. Šoreiz finansējuma aprēķinā vairs netika iekļauts Ukrainas civiliedzīvotājiem nepieciešamais atbalsts.
VK uzsver: ja līdz šim izmantotā pieeja finansējuma plānošanā netiks mainīta, 2025. un 2026. gadam finansējums mērķdotācijas izmaksai pašvaldībām GMI pabalsta izdevumu līdzfinansēšanai tiks piešķirts vismaz par 7,8 miljoniem eiro lielākā apmērā, nekā faktiski nepieciešams.
Revīzijā LM sniegti divi ieteikumi, kurus ieviešot, tiks mainīta pieeja GMI pabalsta izdevumu aprēķinam, proti, tiks ņemta vērā faktiskā izpilde, tā rodot iespēju finansēt citas aktuālas vajadzības, kā arī savlaicīgāk tiks informēti un apmācīti pašvaldību sociālo dienestu speciālisti par izmaiņām tiesiskajā regulējumā un darbā ar lietojumprogrammu SOPA, šādi novēršot revīzijā konstatētās neatbilstības GMI pabalsta piešķiršanā, kas salīdzinājumā ar kopējo piešķirto finansējumu nebija būtiskas.
VK ir neatkarīga, koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde. Tās darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu ir tiesiska, pareiza, lietderīga un atbilst sabiedrības interesēm, kā arī sniegt ieteikumus atklāto trūkumu novēršanai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
