Ilgstošais karš un sankciju ietekme: vai spiediens liek Krievijai plaisāt?  (7)

Eiropas Ārējās darbības dienesta Krievijas nodaļas vadītājs Dirks Šūbels (Dirk Schuebel) uzsvēra, ka pamatuzdevums saistībā ar Krievijas stratēģiju ir sniegt atbalstu Ukrainai sankciju veidā – samazināt finansējumu Krievijas kara mašinērijai, lai tai būtu mazākas iespējas finansēt karu. "Vai mums tas ir izdevies? Šeit var minēt klasisko piemēru ar glāzi, kas var būt gan pustukša, gan puspilna. Es teiktu, ka šajā gadījumā tā ir puspilna," pauda Šūbels.

Viņš pauda, ka Krievijas eksports ir vērsts Ķīnas vai Indijas virzienā, ne Eiropas. Šūbels uzsvēra, ka ir būtiski, lai šo sankciju dēļ cietēji nav Eiropa. Tāpat arī sankciju sarakstā nav iekļautas konkrētas kategorijas, piemēram, ēdiena eksports, kas ir nepieciešams trešo valstu iedzīvotājiem, lai spētu izdzīvot. Eiropas Ārējās darbības dienesta pārstāvis uzsvēra, ka sankciju ietekme nav uzreiz redzama, taču pauda ticību, ka šādā veidā Krievijas sistēma kļūst vēl neilgtspējīgāka.

Savukārt Izraēlas Nacionālās drošības institūta vecākais pētnieks Arkādijs Milmans (Arkady Mil-Man) sacīja, ka ir frustrēts, bet Krievija nekur nepazudīšot – režīmu vadot Putina kolektīvs, kurš lojāls elitei. Milmans arī pauda, ka sankcijas ir labs instruments, taču no tā cieš viena valsts un tā nav Krievija, bet gan Dienvidāfrika. "Varam skatīties uz sankcijām pakļautām valstīm – Irānu, Ziemeļkoreju. Vai tās sagrāva valsti? Nē." Vaicāts par citu risinājumu, viņš konkrētu atbildi nesniedza.

"Sciences Po" universitātes profesore Marija Mendrasa (Marie Mendras) uz jautājumu par to, kā uz visu notiekošo reaģē Krievijas elite un vai tas kaut kā ietekmē Šveices skolās studējošos elites bērnus, pauda, ka jārunā ir par svarīgāko šajā karā – jāatspēko mīts par Krievijas kara veiksmēm. "Ir jāpārstāj runāt par šīm "veiksmēm" un to, ka cilvēki tur labi dzīvo. Krievi ir noguruši. Tie, kas patērē televīziju, ir dezinformēti," pauda Mendresa.

"Tas, ko dara Putins, ir bezjēdzīgi. Viņš, sākot karu 2022. gada 24. feburārī, rīkojās par spīti iekšējiem ieteikumiem. Varat iedomāties, kāda vide tur iekšienē varētu būt," sacīja profesore.

Viņa uzsvēra, ka parastie "ierindas cilvēki" pat nezina, par ko karo, bet viņi maksā ar savām dzīvībām, savukārt Putins nekad nerunā par to, ko no šī kara grib sasniegt. Tāpat konferencē izskanēja, ka Krievijai gaisma tuneļa galā šajā karā nav iespējama – Putins nekad nav runājis par miera opciju.

Savukārt par elites lomu viņa minēja, ka mums kā sabiedrībai ir tieša ietekme uz Krievijas eliti. "Viņi nedzīvo drošībā un zina, ka kādu dienu šis režīms kritīs, jo Krievijai nav, ko uzvarēt karā pret Ukrainu. Elitei nav nākotnes tādā Krievijā, kādā tā varēja uzturēt savu statusu. Mēs to par zemu vērtējam," teica Marija Mendresa.

Diskusijā izskanēja, ka vienīgā vērtība, ko Putins saprot, ir spēks. Milmans arī sacīja, ka vairākiem diplomātiem reiz vaicājis, kas viņiem asociējas ar Krieviju. Nevienā no atbildēm neizskanēja "lielvara" vai "spēks", atbildes drīzāk bija "ļaunums". "Ņemot vērā šīs atbildes – kāpēc tad mēs no Krievijas baidāmies?" sacīja Milmans.

Uz diskusijas galveno jautājumu par to, vai Krievija lūst zem radītā spiediena, atbildes no dalībniekiem bija dažādas: kāds teica, ka Krievija joprojām ir stabila, taču tai ir vājās vietas – armija un ekonomika, taču tas nemaina to, ka cilvēki pēc gadiem turpinās tur dzert degvīnu. Kāds cits uzsvēra, ka vājākais punkts Krievijā ir kara mašinērija un līderības trūkums.

Marija Mendresa uzsvēra, ka vājais punkts ir Krievijas sabiedrība – liela daļa ir pametusi valsti. Taču tāpat ir simtiem tūkstošu izglītotu, eiropeisku cilvēku no Krievijas, kas cīnās, oponē karam gan no iekšpuses, gan ārpuses. "Tā ir Krievijas nākotne, uz ko tai būs jābalstās," optimistiski pauda profesore.

Diskusijas tiešraidi bija iespējams vērot portālā "Delfi". Tajā piedalījās Oslo Miera pētniecības institūta pētnieks Pāvels Baevs (Pavel Baev), "Sciences Po" universitātes profesore Marija Mendrasa (Marie Mendras), Izraēlas Nacionālās drošības institūta vecākais pētnieks Arkādijs Milmans (Arkady Mil-Man) un Eiropas Ārējās darbības dienesta Krievijas nodaļas vadītājs Dirks Šūbels (Dirk Schuebel).

Diskusiju vadīja "Financial Times" Maskavas biroja vadītājs Makss Sedons (Max Seddon).

"Armija, ko krievija tagad vada, nav tā, kas bija pirms gadiem. [...] Krieviju raksturo korupcija, kriminalizācija un sovietizācija, pauda viens no diskusijas dalībniekiem. Tāpat minēts, ka tās darbības ir tālu no ilgtspējīgām.

"Rīgas konference 2024" norisināsies līdz 19. oktobrim. Tā tiek organizēta hibrīdformātā: ar ierobežotu dalībnieku skaitu klātienē, un plašākai auditorijai tiešsaistē, lai nodrošinātu maksimālu drošību un elastību visiem dalībniekiem un runātājiem, vēsta organizatori.

Kopš 2006. gada "Rīgas konference" ir kļuvusi par vienu no svarīgākajām diskusiju platformām par drošību un ārpolitiku Baltijas jūras reģionā.

Pasākumu kopīgi organizē Latvijas Transatlantiskā organizācija (LATO), Aizsardzības ministrija un Ārlietu ministrija.

Ar konferences programmu iespējams iepazīties šeit.