Satversmes tiesa (ST) šonedēļ par Satversmei atbilstošu atzina normu, kas noteic, ka pie administratīvās atbildības saucamās fiziskās personas aizstāvim nav tiesību parakstīt tiesā iesniedzamu sūdzību, portāls "Delfi" uzzināja ST.
Tiesa uzsvēra, ka ar prasību personai pašai parakstīt sūdzību tiek īstenots Administratīvās atbildības likumā ietvertais personiskās dalības princips, kas sekmē tiesas procesa efektivitāti un tādejādi nodrošina demokrātiskas valsts iekārtas netraucētu funkcionēšanu.
Lieta tika ierosināta pēc divu fizisku personu pieteikumiem.
Pieteikumu iesniedzēji, kuriem administratīvo pārkāpumu lietās bija piemērots sods, ar savu aizstāvju starpniecību iesniedza tiesām sūdzības par iestādes lēmumiem administratīvo pārkāpumu lietās, taču tiesas atteicās sūdzības pieņemt, pamatojot, ka pilngadīgas fiziskās personas aizstāvim nav tiesību pie atbildības saucamās personas vārdā parakstīt sūdzību.
Pieteikumu iesniedzēji vērsās ST, uzskatot, ka apstrīdētā Administratīvās atbildības likuma norma, ciktāl tā neparedz tiesības pie administratīvās atbildības sauktās personas aizstāvim parakstīt tiesā iesniedzamu sūdzību, neatbilst Satversmes 92. panta ceturtajā teikumā ietvertajām tiesībām uz advokāta palīdzību.
ST secināja, ka efektīva administratīvā pārkāpuma procesa interesēs ir nepieciešams, lai pilngadīga pie atbildības saucamā fiziskā persona pati paskaidro pārkāpuma izdarīšanas apstākļus un sniedz citu lietas izlemšanai nepieciešamo informāciju, kura zināma tikai pašai personai.
Rakstveida procesā, kādā pārsvarā notiek administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšana tiesā, tieši pie atbildības saucamās personas paraksts nodrošina tās personisku iesaisti.
Sūdzības parakstītājs ar savu parakstu apliecina dokumenta satura atbilstību personas gribai, kā arī gribu uzsākt vai turpināt administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu tiesā.
Apstrīdētā norma un ar to saistītās normas, kas attiecas uz personas pienākumu personiski piedalīties lietas izskatīšanā, nodrošina to, ka administratīvā pārkāpuma izdarīšanas apstākļus apliecina tieši pati pie atbildības saucamā persona, tādejādi īstenojot Administratīvā procesa likumā ietverto personiskās dalības principu.
ST norādīja, ka ne apstrīdētā norma, ne citas Administratīvās atbildības likuma normas neliedz pilngadīgai pie atbildības saucamajai fiziskajai personai pieaicināt paša izraudzītu juridiskās palīdzības sniedzēju, lai no tā saņemtu palīdzību sūdzības sagatavošanā, noformēšanā, blakus sūdzības sagatavošanā vai sūdzības izskatīšanā tiesā.
Tādējādi apstāklis, ka pilngadīgai pie atbildības saucamajai fiziskai personai pašai ir jāparaksta sūdzība, personiski iesaistoties administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā, kopumā neliedz personai tiesības saņemt aizstāvja sniegto juridisko palīdzību.
Ņemot vērā minēto, ST secināja, ka apstrīdētajā normā noteiktajam, ka pie administratīvās atbildības saucamās fiziskās personas aizstāvim nav tiesību parakstīt sūdzību, lai iesniegtu to tiesā, ir objektīvs un saprātīgs pamats.
Savukārt tas, kādā veidā pilngadīga pie atbildības saucamā fiziskā persona ar aizstāvja līdzdalību var īstenot tiesības uz aizstāvību administratīvā pārkāpuma lietā tiesvedības stadijā, kopumā nodrošina personai juridisko palīdzību, kas tai nepieciešama savu tiesību uz aizstāvību īstenošanai.
Līdz ar to ST atzina, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 92. panta ceturtajam teikumam, kas noteic: " Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu. Ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
