Sabiedrisko mediju ombuds Edmunds Apsalons nesaskata Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma pārkāpumus Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma "Kultūršoks" vēstulē Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskajam vadītājam Alvim Hermanim, liecina Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) mājaslapā publicētais atzinums.
Ombuds 23.septembrī saņēma iesniegumu, kurā bija vērsta uzmanība izteikumiem par "divkopienu valsti" sabiedrisko mediju portālā "Lsm.lv" publicētajā LTV raidījuma "Kultūršoks" veidotāju atklātajā vēstulē Hermanim. Iesniedzējs lūdzis ombudu sniegt vērtējumu, vai šie izteikumi nav konkrētā likuma pārkāpums.
Ombuds, veicot izvērtējumu, konstatēja, ka vēstules publicēšanas faktā "Lsm.lv" nav saskatāms likuma pārkāpums. Proti, vēstules publikācija viedokļu sadaļā nav pretrunā ar sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu vispārējo stratēģisko mērķi stiprināt Latvijas demokrātisko iekārtu, vārda brīvību un Latvijas iedzīvotāju sajūtu, ka viņi ir piederīgi Latvijai, kopt latviešu valodu un nacionālo kultūru saskaņā ar Satversmi, šo likumu un citiem likumiem.
Ombuds atzīmē, ka "Kultūršoka" veidotāju vēstules saturā lietotais apzīmējums "divkopienu valsts" netiek lietots ar nodomu apstrīdēt Satversmē noteikto, vēstulē nav konstatējami aicinājumi vērsties pret valsts konstitucionālajiem pamatiem.
Tāpat ombuds uzsver, ka vēstules saturs nerada citu cilvēku tiesību, demokrātiskās valsts iekārtas, sabiedrības drošības, labklājības vai tikumības tiesību apdraudējumu, tas atspoguļo vēstules autoru viedokli, ka ir nepieciešams uzklausīt un veidot dialogu arī ar to sabiedrības grupu, kura savstarpējā saziņā lieto krievu valodu. Līdz ar to ombuds neatzīst šo apzīmējumu šajā kontekstā par antikonstitucionālu apgalvojumu. Ja iesniedzējam ir pretējs uzskats, tad ar to ir nepieciešams vērsties atbildīgajās tiesībsargājošās iestādēs, pauž Apsalons.
Ņemot vērā, ka ombuds vēstules kontekstā neatzīst "divkopienu valsts" apzīmējumu par antikonstitucionālu apgalvojumu, viņš nav reaģējis un neplāno vērsties pret LTV un vēstules autoriem.
Tāpat ombuds nesaskata vēstules tekstā centienus reducēt latviešu nāciju kā tiesībpolitiska subjekta statusu uz etnosocioloģiskas kopienas līmeni. Atzīstot dažādu etnisko un nacionālo kopienu pastāvēšanu un konsolidēšanos vienotā Latvijas tautā, netiek apstrīdēta latviešu nācijas ekskluzīvā loma Latvijā kā nacionālā valstī, norāda Apsalons.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
