Ameriks iekārtots darbā par Rīgas brīvostas pārvaldnieka ekspertu  (4)

Pagājušajā nedēļā Kazahstānā notika ikgadējā starptautiskā izstāde, kur zem vienota zīmola "VIA LATVIA" kopā ar transporta un loģistikas nozares pārstāvjiem un uzņēmumiem, piedalījās arī Rīgas Brīvostas pārvalde. Osta paziņojumā presei rakstīja, ka tai esot būtiski noturēt esošo kravu plūsmu ar Kazahstānu, kā arī svarīgi piesaistīt būtu jaunus klientus no Centrālās Āzijas. Forums esot bijis plaši apmeklēts. Vienā no fotogrāfijām, ar kurām izstādes dalībnieki dalījās sociālajos tīklos, " Nekā personīga" pamanīja arī ekspolitiķi Andri Ameriku. Brīvostas pārvaldes mājas lapā informāciju par Ameriku kā ostas darbinieku atrast nevarēja. Par viņa darba gaitām kopš viņš atstāja Eiropas parlamentu, neko nezināja arī ostas augstākā lēmējinstitūcija – valde.

Rīgas ostas valdes priekšsēdētāja vietniece un SM Juridiskā departamenta direktore Liene Priedīte-Kancēviča norādīja, ka valdes sēdes darba kārtībā jautājums par Andra Amerika pieņemšanu darbā neesot bijis.

"Izpildaparāta pieņemšana darbā un atbrīvošana no darba ir pārvaldnieka kompetences jautājums, valdē tādus jautājumus neskata," viņa norādīta.

Rīgas ostas valdes loceklei un FM valsts sekretārei Baibai Bānei šī arī esot bijusi jauna informācija, kad raidījuma žurnālists par to jautāja.

"Amerika kungs ir ilggadējs ostas valdes priekšsēdētājs, viņam, protams, ir pieredze ostas jautājumos. Eiropas Parlamenta pieredze arī protams, ir jāņem vērā. Bet tomēr ir jāvērtē kopā visas kompetences," komentēja Bāne.

Kaut izpildaparāts ir pakļauts valdei, ostas pārvaldnieks ir vienīgā persona, par kuru valde balso. Gan Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš, gan viņa vietnieks Mārtiņš Ziemanis savos amatos nonāca laikā, kad Rīgas ostas valdes priekšsēdētājs bija Andris Ameriks.

Zeltiņš atzina, ka viņš pieņēmis darbā Ameriku. Ostas pārvaldnieks stāstīja, ka viņa birojā bijusi vakance, un Ameriks pieņemts darbā par ekspertu. Politiķis ieņēmis augstu pozīciju Eiropas parlamenta Transporta un tūrisma komitejā. Un Amerika zināšanas un kontakti ostai esot aktuāli. Bijušais Rīgas vicemērs un Eiropas Parlamenta deputāts Ameriks darbu ostā sācis no šā gada 2. septembra. Vidējais eksperta atalgojums mēnesī ostā ir virs trīs tūkstošiem eiro.

"Mēs jau kādu laiku runājām, ko viņš darīs pēc savu pilnvaru nolikšanas Eiropas Parlamentā. Vai vispār kaut ko ir gatavs darīt," Zeltiņš skaidroja, piebilstot, ka nebūtu pamata runāt par to, ka Ameriks ir pretrunīgi vērtēta persona.

Politikā Ameriks bijis vairāk nekā 30 gadus. Viņa aktīvākais laiks saistāms ar partiju "Gods kalpot Rīgai", kuras kodolā apvienojās cilvēki, kas iepriekš bija Aināra Šlesera vadītajā, vēlāk likvidētajā politiskajā organizācijā "Latvijas pirmā partija /Latvijas ceļš". 2010. gadā Rīgas vicemēram Šleseram aizejot uz Saeimu, Ameriks līdzās mēram Nilam Ušakova ieņēma Šlesera vietu.

2010. gada oktobrī Ameriku ievēlēja par Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāju. Tā dēvētās Oligarhu lietas izmeklētāji uzskatīja, ka balsojums ostas valdē bijis iepriekš sarunāts. KNAB izmeklēja versiju, ka Šlesers piedāvājis Aivaram Lembergam ietekmēt ostas valdes locekli Viesturu Silenieku, lai viņš nobalso par Ameriku apmaiņā pret ostas reklāmas līgumu ar Lembergam tobrīd svarīgo izdevniecību "Mediju nams’. Pret Šleseru un Lembergu prokuratūra lietu izbeidza pierādījumu trūkumu dēļ.

Ilggadējais ostas pārvaldnieks atlūgumu iesniedza četrus gadus vēlāk, jau pēc tam, kad viņu tiesāja dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā.

Arī Ušakova un Amerika tandēms nenostrādāja pilnu sasaukuma laiku. Tam par iemeslu kļuva KNAB sāktā "Rīgas satiksmes" krimināllieta, kas atklāja iespaidīgas korupcijas shēmas jauno transportu iepirkumos. Starp arestētajiem bija arī Amerika partijas biedrs, kā arī biznesa partneris. Kratīšanas notika arī pie mēra un vicemēra mājās. Dažus mēnešus vēlāk Ušakovs ar Ameriku paziņoja par kopīgu startu Eiropas Parlamenta vēlēšanās no Saskaņas saraksta un abus ievēlēja.

Nespējot atšķetināt sarežģītās shēmas "Rīgas satiksmes" lietā un iegūt pietiekamus pierādījumus, lai ietu uz tiesu, KNAB to pirms gada izbeidza. Taču Taureņu pirtī ierakstītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā pierādījums jaunai krimināllietai. Tiesībsargi uzskata, ka par Rīgas domes piešķirtajām atlaidēm mikroautobusos, kura biznesā tolaik bija ieinteresēts Amerika partijas biedrs Aleksandrs Brandavs, domes augstākā vadība prasījusi kukuli. Lietā iesaistītie savu vainu noliedz.

No apsūdzībām Ušakovu un Ameriku iepriekš sargāja Eiropas parlamentāriešiem piešķirtā imunitāte. Amerikam tādas vairs nav un prokurors Ando Skalbe pirms mēneša aģentūrai LETA stāstīja, ka Amerikam drīzumā uzrādīs apsūdzību. Patlaban šis kriminālprocess apturēts, "Nekā personīga" šonedēļ uzzināja prokuratūrā.

"Bet, kas attiecas uz Amerika kungu, ostu sadarbībā, kad viņš bija Eiropas Parlamentā, mani kolēģi to novērtēja, ka mums ir cilvēks atbilstošā pozīcijā Eiropas parlamentā," komentēja Zeltiņš.

Ameriks nelielā telefonīsziņā atrakstīja, ka savu jauno amatu nekomentēs. Un norādīja, ka pēdējo piecu gadu darbs ar Eiropas, kā arī Centrālāzijas valstu transporta struktūrām dod nopietnu perspektīvu jaunu kravu piesaistei Rīgas brīvostai.

Viņš ir izstājies no paša dibinātās partijas "Gods kalpot Rīgai" un uztur spēkā pavasarī teikto, ka politikā ņem pauzi. Vismaz līdz 2026.gadam, kad Latvijā tiks vēlēta jauna Saeima.

Pagaidām nav skaidrs, vai tā dēvētajā mikroautobusu atlaižu lietas iespējamā korupcijas lietā apsūdzība nedraud bijušajam Rīgas mēram, pašreizējam Eiroparlamentārietim Nilam Ušakovam. Pavasarī Eiropas Parlamenta vairākums lēma, neļaut izdot tobrīd abus eiroparlamentāriešus Ušakovu un Ameriku kriminālvajāšanas uzsākšanai, jo esot aizdomas, ka tā esot politiska vājāšana. Tā kā noziegums vērtējams kā sevišķi smags, noilgums šai lietā neiestāsies vēl turpat 10 gadus. Un prokuratūrai jāvērtē, vai nepieprasīt atkārtoti atcelt Ušakovam imunitāti.