Trīs gadu laikā vairāk nekā 28 tūkstoši migranti ir atturēti no Latvijas robežas šķērsošanas, taču spiediens nerimst. Šogad pabeidza 125 miljonu vērtā robežas žoga izbūvi, kas atvieglo sargāšanu, taču vēl trūkst modernas infrastruktūras – kameras un sensori. Migrantu transportēšanā pastāvīgi iesaistās arī vietējie iedzīvotāji, tāpēc grozīts likums, par to nosakot reālu cietumsodu. Spiedienu vistiešāk izjūt pierobežā dzīvojošie. Tur sastop migrantus, ejot pa ielu, iepērkoties veikalā, dodoties uz pirti un pat apglabātus pašu kapsētās. Austrumu pierobežā dzīvojošie ir noguruši gaidīt aktīvāku valsts iesaisti, tāpēc paši izrāda iniciatīvu iesaistīties drošības stiprināšanā, svētdien vēsta TV3 raidījums "Nekā Personīga".
Kopš nelegālo migrantu krīzes sākuma uz Latvijas – Baltkrievijas robežas gandrīz visu laiku valda pastiprinātās apsardzības režīms. Pēdējo pagarinājumu valdība apstiprināja vēl pagājušajā mēnesī. Robežsargi šobrīd gaida, kad uzstādīs kameras, un tam vajadzētu notikt 2026. gadā. Kopš uzbūvēts žogs, daudz vairāk migrantu apturēti pirms tie šķērsojuši robežu.
Robežsardzes Daugavpils pārvaldes Kriminālizmeklēšanas dienesta priekšnieks Māris Pukinskis norādīja, ka žogā caurumi tiek griezti pastāvīgi.
"Tos mēs laikam neuzskaitām, jo nav vērts to darīt. Pirmatnēji tiek pašu spēkiem lāpīti tie caurumi ar drātīm. Bija gadījumi, kad arī rok zem žoga. Bija, bet vairāk tomēr griež tos caurumus un bojā. Slēdzenes arī bojājuši," Pukinskis stāstīja.
Posmā pie Riču ezera gar žoga malu redzama iemīta taciņa. Pēdējo 18 migrantu grupu šeit robežsargi fiksēja pirmdien. Kopš 2021. gada apturēti vairāk nekā 28 tūkstoši robežpārkāpēji. Tas ir par gandrīz 10 tūkstošiem vairāk nekā iedzīvotāju Krāslavas novadā.
Pamestās viensētas dažkārt izmanto kā slēpņus vai pagaidu patvērumus. Nesen atklāts arī gadījums, kad Kalupes pagastā mājas pagrabā migrantus turēja ieslēgtus iespējamie transportētāji.
Augšdaugavas novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kucins: "Es personīgi to vietu pat aptuveni zinu. Pēc tam, kad sāk šķetināt to jautājumu, kur no robežas Kalupes pagasts atrodas – tas jau 40 kilometri gandrīz vai vairāk. Pat 60 būs, ja pa ceļiem brauc. Pēc tam jau veikalnieki saka: "Jā, tādi bija redzēti veikalā pienu pirkuši un visu pārējo." Bet neviens nevarēja iedomāties, ka viņi tur atrodas. Līdz ar to tāda nedrošības sajūta brīžiem cilvēkiem ir, bet to viņi īpaši arī nesaka."
Ne visi migranti tiek apturēti. Dažus ielaiž humānu apsvērumu dēļ, nereti tiem vajadzīga medicīniskā palīdzība. Salīdzinoši biežs viesis pierobežas joslā ir arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD).
Trīs gadu laikā dienests uz robežu saņēmis 440 izsaukumus. Izsaukumu skaits nav vienāds ar pacientu skaitu. Trīs gadu laikā slimnīcās nogādāti 185 migranti.
Šogad NMPD devies uz izsaukumu arī pie diviem jau mirušiem migrantiem. Kas notiek ar līķiem, robežsardze nezina, tā esot policijas kompetence. Valsts policija saka, ka mirušie atrasti arī pagājušajā gadā. Līdz šim kopā astoņi – sešas sievietes un divi vīrieši.
Pierobežas Silenes ciema nomalē ir pareizticīgo kapi. Pēc Valsts policijas teiktā tur apglabāts viens no novadā atrastajiem mirušajiem migrantiem. "Nekā Personīga", apmeklējot šos kapus, secināja, ka no kapsētas centrālās ejas grūti pamanīt nekoptu kapu un divus nezāļu ieskautus svaigus koka krustus.
"Bez atpazīstamības zīmēm, bez nekā. Tur saliktas puķes, to mana kaimiņiene izdarīja. Es viņai izstāstīju un viņa teica: "Tad es sakopšu un vismaz kādas puķītes tur uzlikšu"," teica kāda vietējā iedzīvotāja.
Aptuveni 100 kilometrus tālāk, Krāslavas novadā meža ielokā atrodas maza, praktiski pamesta kapsēta. Aiz šīs sētas apglabāti migranti un uz to kapu atzīmēm lasāms "Nezināms". Valsts policija saka, ka kopš pagājušā gada konstatētas astoņu robežšķērsotāju nāves, taču pierobežas novadā saka – ir vairāk.
Pierobežā dzīvo gandrīz 45 tūkstoši cilvēku. Sastapšanās ar migrantiem tur jau esot ierasta lieta. Upenieks stāsta, ka bijuši arī gadījumi, kad robežpārkāpēji ienāk pilsētā. No robežas līdz Krāslavas centram ir tikai aptuveni 5 kilometri.
"Atnāk darbinieki, kuri saka "hello, hello", mēs tur sasveicinājāmies. Jautājums, ja tu ej uz saimniecības ēkām, ej uz pirtiņu, viņš jau tur mazgājas. Apmēram tā, parastā valodā. Protams, ja sēņotāji kādreiz brauca, tad tagad viņi uz turieni vairs nebrauc," stāstīja Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks.
Krāslavas novadā iedzīvotāji pastāvīgi domei sūdzas, ka jūtas nedroši. Tur pēc vietējo iniciatīvas 31. oktobrī notiks seminārs, kurā aicināts arī Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. Iedzīvotāji vēlas skaidrāku sapratni par rīcību apdraudējuma gadījumā, ciešāku sadarbību ar valsts spēka struktūrām, un gatavi paši iesaistīties drošības stiprināšanās reģionā.
Upenieks gan neuzskata, ka situācija nonākusi tik tālu, ka iedzīvotāji gatavojas izveidot brīvprātīgo vienības.
"Es domāju tik tālu mēs neesam vēl aizgājuši, bet jautājums, kā labāk sadarboties. Es domāju, ka daudz ko varam izdarīt," viņš sacīja. "Mēs arī tagad runājam ar spēka struktūrām. Jautājums, kā saslēgties kopā. Katrā ziņā mēs pastiprinām savu, robežsardze pastiprina savu, Iekšlietu ministrija pastiprina savu."
Iedzīvotāju noskaņojumu pierobežā pētījuši arī Latvijas Transatlantiskajā organizācijā. Arī tur secina, ka valsts institūcijas nepietiekami pievērš uzmanību pierobežā dzīvojošajiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!