ANO ģenerālsekretāra Antoniu Gutērreša neierašanās Ukrainas miera samitā Šveicē, bet došanās uz valstu savienības BRICS samitu Krievijā neliecina par labu politiku, trešdien, 23. oktobrī, preses konferencē pauda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Rīgas pilī atbildot uz žurnālistu jautājumu, vai ANO ģenerālsekretāra došanās uz BRICS samitu Krievijā neliecina par pavērsienu agresorvalsts īstenotajā karā pret Ukrainu, Rinkēvičs atzina, ka viņš šo situāciju "nedramatizētu kā megapavērsienu", vienlaikus atzīstot, ka tas tomēr ir signāls tam, ka Krievijas īstenotā kara trešajā gadā ir jācenšas darīt viss, lai ANO saglabātu plašu atbalstu Ukrainai.
Viņa ieskatā ir jāveic uzlabojumi, lai starptautiskā sabiedrība noturētu vienotu politiku attiecībā pret Krievijas agresiju.
Valsts prezidents norādīja, ka ANO ģenerālsekretāra neierašanās Ukrainas miera samitā Šveicē, bet došanās uz valstu savienības BRICS samitu Krievijā neliecina par labu politiku.
Jau vēstīts, ka šonedēļ Krievijā uz BRICS samitu pulcējas pārdesmit valstu līderi, Kremlim cenšoties pierādīt, ka Rietumu centieni izolēt Maskavu bijuši neveiksmīgi.
Šis ir lielākais starptautiskais pasākums, ko diktatoram Vladimiram Putinam izdevies sarīkot kopš atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī.
Starp ietekmīgākajiem valstu līderiem, kas ieradīsies uz samitu, ir Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins, Indijas premjerministrs Narendra Modi un Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans.
Pēdējā brīdi savu vizīti Krievijā atcēlis Brazīlijas prezidents Luīss Ināsiu Lula da Silva, kas šobrīd vēl neskaidros apstākļos guvis galvas ievainojumu.
BRICS sākotnēji tika izveidota, lai veicinātu investīcijas, taču kopš tā laika tā pāraugusi ģeopolitiskā organizācijā. Tās sākotnējiem locekļiem – Brazīlijai, Krievijai, Indijai, Ķīnai un Dienvidāfrikai – pievienojušies Apvienotie Arābu Emirāti, Ēģipte, Etiopija un Irāna.