Eksprezidenta Kvieša kapavietai būs jauns "saimnieks"  (2)

Pirms pāris nedēļām sociālajā vietnē "X" lielu sabiedrības rezonansi izpelnījās ieraksts no kādas aculiecinieces par nekoptu eksprezidenta Alberta Kvieša atdusas vietu Meža kapos. Lai gan ir rudens un intensīvs lapkritis, sieviete norādījusi, ka vietā nebija vērojamas "elementāras rūpes un sakopšanas pazīmes".

Jautājums par Kvieša kapavietas kopšanu un rūpēm parādījās arī senāk – 2020. gadā –, kad tam uzmanību vērsa kāds aculiecinieks, aicinot tā laika prezidenta Levita kanceleju pievērst uzmanību šim jautājumam. Aicinājums palika bez atbildes.

Rīgas dome norādījusi, ka iespēju robežās nodrošina Kvieša kapavietas uzturēšanu, taču vērš uzmanību uz nesakārtoto likumdošanu – pašvaldībai nav tiesību ieguldīt līdzekļus būtiskai kapavietu sakārtošanai un atjaunošanai, tas jādara tuviniekiem, taču Kviesim radinieku nav.

Rīgas dome arī piemin, ka cita valstsvīra – Meierovica – kapavietas uzturēšanu gādību uzņēmusies Ārlietu ministrija.

"Delfi" Valsts prezidenta kancelejā atklāja, ka apzinājusi visu bijušo starpkaru perioda eksprezidentu kapavietu stāvokli un kanceleja uzņemsies rūpes ar Kvieša kapavietu – tā tiks kopta ar pieejamiem kancelejas resursiem, neveidojot atsevišķu štata vietu.

Alberts Kviesis dzimis 1881. gada 22. decembrī Kalnamuižas (Tērvetes) pagastā. Studējis Tērbatas Universitātes Tieslietu fakultātē un pēc studijām strādāja Jelgavā kā advokāts, bija arī aktīvs Jelgavas sabiedriskajā dzīvē.

Kviesis par prezidentu mēģināja kļūt jau 1927. gadā, vēlēšanām balotējoties, taču togad prezidenta amatā ievēlēja Gustavu Zemgalu. Veiksmīgāks Kviesim bija 1930. gads, kad viņš kļuva par prezidentu un 1933. tika ievēlēts atkārtoti. Kā tolaik noritēja prezidenta vēlēšanas, var lasīt šeit.

Pēc Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa organizētā apvērsuma 1934. gada 15. maijā Kviesis palika amatā līdz pilnvaru beigām (1936. gadam), taču bija zaudējis reālu varu.

Pēc tam Kviesis turpināja darbu advokatūrā. Vācu okupācijas laika Kviesis sāka darboties Latvijas ģenerālapgabala pašpārvaldes Tieslietu ģenerāldirekcijā par juriskonsultu, bet no 1943. gada 18. marta līdz 1944. gadam bija Tieslietu ģenerāldirektora vietas izpildītājs.

Viņš mūžībā devās 1944. gadā, kad, dodoties uz Vāciju, mira uz kuģa "Monte Rosa" klāja.

Visā savā prezidentūras laikā Kviesis neiesniedza Saeimai nevienu paša izstrādātu likumprojektu, nevienu likumprojektu neaizsūtīja atpakaļ otrreizējai caurlūkošanai, kā arī nesasauca Rīgas pilī nevienu Ministru kabineta sēdi, minēts prezidenta kancelejas mājaslapā.