Pēc ilgām debatēm Saeimas ceturtdien, 24. oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātos grozījumus Augstskolu likumā, ar kuriem pasniedzējiem būs ļauts sešus gadus augstskolās mācīt kādā no Eiropas Savienības (ES) valodām. Asas diskusijas izvērsās par Nacionālās apvienības (NA) deputātu priekšlikumu ārvalstu pasniedzējiem pieprasīt valsts valodas zināšanas ātrāk. Deputāts Jānis Dombrava (NA) brīdināja, ka ar likuma izmaņā Latvijā tiks "pumpēti ārvalstu studenti, kurus apmācīs ārvalstu profesori no Indijas".
Izmaiņas likumā nosaka, ka, lai veicinātu augstskolas attīstību tās stratēģiskajā specializācijā, akadēmiskā personāla amatā, izņemot lektoru un asistentu, vienu reizi uz laiku, kas nav ilgāks par sešiem gadiem, var ievēlēt ārzemnieku, kura valsts valodas prasme neatbilst normatīvajos aktos noteiktajam apjomam.
Tāpat likuma izmaiņas nosaka, ka augstskola nodrošina iespēju apgūt valsts valodu akadēmiskā personāla amatā ievēlētajam ārzemniekam. Pēc sešu gadu termiņa beigām ārzemnieku var ievēlēt akadēmiskajā amatā tajā pašā vai citā augstskolā, ja viņš ir ieguvis apliecinājumu par valsts valodas prasmi Ministru kabineta noteiktajā apjomā.
Asākās debates izvērsās par Nacionālās apvienības (NA) deputātu priekšlikumu paredzēt ārvalstu pasniedzējam pienākumu apgūt valsts valodu A2 līmenī – pēc diviem gadiem un B2 līmenī pēc pieciem gadiem no amatā ievēlēšanas brīža, apliecinot attiecīgo valsts valodas prasmju apjomu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. NA priekšlikums neguva Saeimas vairākuma atbalstu.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
