Mākslīgais intelekts un viltus soctīklu konti – politiskajā aģitācijā pastiprina atklātību

Tas izriet no Saeimā šonedēļ galīgajā lasījumā pieņemtajiem grozījumiem Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā.

Likuma grozījumus iepriekš rosināja Valsts prezidents Edgars Rinkevičs, ņemot vērā iespēju mākslīgā intelekta sistēmas izmantot vēlēšanu procesu ietekmēšanai, manipulācijai ar vēlētāju viedokļiem un dezinformācijas izplatīšanai.

Likuma izmaiņas paredz, ka gadījumā, ja priekšvēlēšanu aģitācijā vai aģitācijas materiālā tiks izmantots mākslīgā intelekta sistēmas radīts personas atveidojums vai realitātei neatbilstošs notikums – attēls, audio vai video saturs –, tad tas būs skaidri un nepārprotami jānorāda. Šāda prasība attieksies uz apmaksāto priekšvēlēšanu aģitāciju.

Gadījumus, kad mākslīgā intelekta izmantošana aģitācijas materiālā nebūs norādīta, vērtēs KNAB un, ņemot vērā arī jomas ekspertu un lietpratēju atzinumus, šādu aģitāciju varēs aizliegt.

KNAB portālu "Delfi" informēja, ka grozījumi likumā paredz, ka turpmāk politiskajām organizācijām, deputātu kandidātiem un ikvienam citam aģitācijas veicējam būs jāinformē sabiedrība, ja priekšvēlēšanu aģitācijā būs izmantots mākslīgais intelekts.

"Tas nozīmē, ka internetā publicētiem video reklāmas klipiem un visiem citiem priekšvēlēšanu aģitācijas materiāliem, kas veidoti ar mākslīgā intelekta palīdzību, būs jāsatur skaidra un nepārprotama norāde, ka attiecīgais materiāls veidots ar mākslīgā intelekta rīkiem. Šis nosacījums neatkarīgi no aģitācijas vides attieksies uz visiem apmaksātiem aģitāciju saturošiem materiāliem. Tas nebūs attiecināms uz tekstu rediģēšanu un veidošanu," skaidroja birojā.

KNAB norāda, ka priekšvēlēšanu aģitācijas periodam raksturīgākās mākslīgā intelekta izmantošanas manipulācijas varētu būt saistītas ar deputātu kandidātu balss sintezēšanu vai portreta iekļaušanu attēlos vai videomateriālos, imitējot patiesībai neatbilstošas sarunas vai situācijas. Šādiem materiāliem jāsatur norāde par mākslīgā intelekta sistēmas izmantošanu.

Līdztekus tam, ja aģitācijas veicējs neievēros jaunieviesto nosacījumu, KNAB būs tiesīgs pieņemt lēmumu aizliegt turpmāku ar mākslīgā intelekta palīdzību tapušā aģitācijas materiāla izvietošanu un izplatīšanu. Turklāt par šī nosacījuma neievērošanu paredzēta administratīvā atbildība – brīdinājums vai naudas sods fiziskajai personai līdz 700 eiro.

Savukārt juridiskām personām, tostarp partijām, var tikt piemērots naudas sods līdz 7100 eiro. Lai konstatētu jaunās prasības neievērošanu, KNAB sadarbosies ar ekspertiem un citiem lietpratējiem mākslīgā intelekta jomā. Tāpat KNAB savā tīmekļvietnē publicēs informāciju par visiem šīs prasības neievērošanas gadījumiem.

Tāpat ar grozījumiem priekšvēlēšanu aģitācijā aizliegts izmantot viltotus vai anonīmus sociālo mediju kontus. To identificēšanā KNAB sadarbosies ar citām atbildīgajām institūcijām, tostarp primāri Valsts policiju.

Gadījumā, ja KNAB konstatēs viltotu vai anonīmu sociālo tīklu kontu izmantošanu priekšvēlēšanu aģitācijā, aizskartā persona vai KNAB varēs vērsties pie attiecīgās sociālo mediju platformas uzturētāja ar prasību apturēt konkrētās priekšvēlēšanu aģitācijas aktivitātes.

Ja tas nesadarbosies, KNAB būs tiesīgs informēt Patērētāju tiesību aizsardzības centru, kas šajos jautājumos ir pilnvarots vērsties Eiropas Komisijā. Eiropas Komisijai ir likumīgas tiesības piemērot sodu sociālo mediju platformai, kas neievēro Eiropas Savienības valstu tiesību aktu prasības.

KNAB piebilda, ka izmaiņas Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā vērstas uz to, lai priekšvēlēšanu aģitācijas periodā nodrošinātu vēlētājam vispusīgas un uzticamas informācijas saņemšanu.

Papildus KNAB informē, ka tuvākās gaidāmās vēlēšanas ir pašvaldību vēlēšanas, kas paredzētas 2025. gada 7. jūnijā. Priekšvēlēšanu aģitācijas periods pirms šīm vēlēšanām sāksies 2025. gada 8. februārī un ilgs līdz vēlēšanu dienai.