Latvijas Slimnīcu biedrība ceturtdien veselības ministru Hosamu Abu Meri (JV) aicinājusi neattiecināt atalgojuma ierobežojumus uz veselības aprūpes nozari, kas esot nepieciešams, lai nodrošinātu darbaspēka noturēšanu publiskajās ārstniecības iestādēs, informēja Veselības ministrijā (VM).
Valdība budžeta līdzekļu trūkuma dēļ ir apņēmusies nākamgad publiskā sektora algu pieaugumu ierobežot līdz 2,6%, bet atsevišķās jomās nolemts algas vispār iesaldēt. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, veselības aprūpe pēdējos gados ir kļuvusi par vienu no top nozarēm ar augstāko vidējo atalgojumu valstī.
Trešdien veselības ministrs tikās ar Latvijas Slimnīcu biedrības vadītāju Jevgēņijs Kalēju un slimnīcu vadītājiem, lai apspriestu slimnīcu pakalpojumu nepārtrauktības jautājumus un plānotos ierobežojumus darbinieku atalgojumam nākamajā gadā, kas izriet no valdības noteiktajām budžeta prioritātēm nākamajam gadam. Sarunās tika apspriesti arī iespējamie risinājumi, lai nodrošinātu, ka slimnīcu pakalpojumu sniegšana netiek negatīvi ietekmēta atalgojuma fonda ierobežojuma dēļ.
Slimnīcu vadītāji uzskata, ka 2,6% ierobežojums varot radīt nevienlīdzīgu situāciju starp publiskajām un privātajām ārstniecības iestādēm, kā arī negatīvi ietekmēt ambulatoro pakalpojumu paplašināšanu un slimnīcu spēju nodrošināt pacientiem arī maksas pakalpojumus.
Tāpat tikšanās laikā slimnīcu vadītāji aktualizējuši jautājumus par nepietiekamo finansējumu atsevišķiem pakalpojumiem, kas pagaidām pacientiem tiek sniegti.
Slimnīcu pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšanai un iespējamo zaudējumu samazināšanai valdība otrdien piešķīra papildu 7,13 miljonus eiro stacionāru pārstrādāto pakalpojumu nodrošināšanai, atzīmē VM. No šīs summas 3,85 miljoni eiro tika piešķirti neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai, bet 3,2 miljoni eiro - lai apmaksātu plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu pārstrādi iztērēto kvotu dēļ.
Saskaņā ar nākamā gada budžeta projektu, atalgojuma fonda pieaugums publiskajā sektorā nedrīkstēs pārsniegt 2,6%. Ierobežojums attiecas uz valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī to kapitālsabiedrībām un ostu valdēm.
Kalējs ir paudis vērtējumu, ka no pacientu viedokļa raugoties, tuvākā pusgada un nākamā gada periods valsts apmaksāto pakalpojumu finansējuma ziņā nav pārāk labvēlīgs. Viņš brīdināja, ka pacientu aprūpe būtu stingri jāierobežo, jo jau tagad ir slimnīcas, kur rinda uz pakalpojumu saņemšanu iestiepusies pat 2026. gadā.
Nacionālais veselības dienests (NVD) atzīmē, ka gaidīšanas rindu garums valsts apmaksāto pakalpojumu saņemšanai dažādās ārstniecības iestādēs atšķiras. Situācijās, kad cilvēkam nepieciešama ārsta konsultācija, izmeklējums vai cita valsts apmaksāts pakalpojums, bet izvēlētajā ārstniecības iestādē tā saņemšanai ir gara gaidīšanas rinda, jāvēršas kādā citā ārstniecības iestādē, kas sniedz valsts apmaksāto veselības aprūpi.
Neatliekamās palīdzības pakalpojumi Latvijas iedzīvotājiem šī gada pirmajā pusē izmaksājuši par astoņiem miljoniem eiro vairāk, nekā plānots, bet kopējais valsts budžeta iztrūkums par slimnīcu sniegtajiem pakalpojumiem pusgadā pārsniedzis 20 miljonus eiro.
Plānots, ka Latvijas slimnīcu vadītāji ar NVD vadību un VM pārstāvjiem tiksies arī novembrī, lai pārrunātu pēdējo deviņu mēnešu situāciju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
