Latvija atteikusies piešķirt patvērumu Krievijas pilsonim, kurš Latvijā nodzīvojis 38 gadus un, pēc paša apgalvojumiem, baidoties, ka Krievija viņu nosūtīs karot uz Ukrainu, liecina publiski pieejamais Administratīvās rajona tiesas spriedums.
Valsts robežsardzes šī gada sākumā saņēma Krievijas pilsoņa iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijā.
Iesniegumā un sākotnējā intervijā vīrietis norādījis, ka Latvijā viņš nodzīvojis 38 gadus ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Pēc kara Ukrainā sākuma viņam atņemts Latvijas iedzīvotāja statuss.
Latvijā viņam dzīvo divi bērni un pieder dzīvoklis. Ar Krieviju viņu nekas nesaistot, izņemot faktu, ka viņš dzimis Sanktpēterburgā. Tāpat Krievijas teritorijā viņam nekad neesot bijuši radinieki.
Vīrietis lūdzis atstāt viņu Latvijā un palīdzēt noformēt derīgus uzturēšanās dokumentus, jo Krievijas teritorijā viņš tikšot iesaukts armijā un tad - karā. Viņš nevēloties karot ar brāļu tautu.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde vasarā vīrietim atteica bēgļa un alternatīvo statusu Latvijā un viņš vērsās tiesā.
Tiesa konstatēja, ka Valsts robežsardzes amatpersonas no Valsts policijas darbiniekiem 2023. gadā pārņēmušas pieteicēju, kurš Latvijā uzturas bez derīgas vīzas vai uzturēšanās atļaujas un kuram kopš 2020. gada 18. jūnija nav tiesiska statusa Latvijā.
Pēc ievietošanas patvēruma meklētāju centrā vīrietis bez iepriekšējā brīdinājuma atstājis patvēruma meklētāju centru. Citā reizē viņš atstājis centru, bet atgriezies alkohola dzērienu ietekmē, agresīvi uzvedies, nav pakļāvies centra un apsardzības darbinieku likumīgajām prasībām. Valsts robežsardze viņu aizturēja, jo vīrietis pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma kā Krievijas pilsonis Latvijā uzturējās bez derīgas vīzas vai uzturēšanās atļaujas.
No pieteicēja sniegtajiem paskaidrojumiem tiesa secinājusi, ka pieteicējs, kaut arī apliecina nevēlēšanos karot pret Ukrainu, tādējādi iestājoties pret karu Ukrainā, tomēr skaidri un nepārprotami ir paudis savu politisko neitralitāti, nevēlēšanos iesaistīties politiskās aktivitātēs. Tādēļ nav pamata konstatēt, ka, atgriežoties Krievijā, pieteicējs varētu tikt vajāts sakarā ar viņa politiskajiem uzskatiem.
Tiesa arī secinājusi, ka nav pamata uzskatīt, ka, atgriežoties izcelsmes valstī, pieteicējs varētu saskarties ar spīdzināšanu, necilvēcīgu vai pazemojošu sodīšanu.
Ņemot vērā minēto, tiesa noraidīja vīrieša pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta, ar kuru tiktu piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss Latvijā, izdošanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
