Sabiedrībai ir tiesības zināt par LĀB Ētikas komisijas pieņemto lēmumu, uzsver tiesībsargs

Komisijai vajadzēja vērtēt konkrētā jautājuma nozīmīgumu un aktualitāti sabiedrībā, kā arī publiskojamās informācijas apjomu. Piemēram, anonimizējot personas datus vai sniedzot sabiedrībai informāciju tikai par tās pieņemto slēdzienu. Tas ļautu izvairīties no nepamatotas personas datu izpaušanas, skaidro birojā.

"No Satversmē un Informācijas atklātības likumā nostiprinātajām vērtībām izriet, ka cilvēkiem ir tiesības brīvi iegūt informāciju par sabiedrībai aktuāliem jautājumiem. Konkrētajā gadījumā ārsta rīcība un dialogs ar sabiedrību, tostarp, atklājot savu identitāti, veicināja plašu publisku debati par sabiedrībā nozīmīgu jautājumu – bērnu veselību un sniegto ārstniecības pakalpojumu kvalitāti. Lai gan komisijas lēmumi ir cieši saistīti ar ārstniecības personas reputācijas risku, tomēr uzskatām, ka sabiedrībai ir svarīgi zināt, vai publiskajā telpā izskanējusī informācija par ārstniecības personas darbībām atbilst ētikas standartiem. Komisijas rīcība liedz iespēju sabiedrībai to noskaidrot," uzsver tiesībsarga vietniece Ineta Piļāne.

Latvijā spēkā esošie likumi nenosaka Ētikas komisijas pienākumu publiskot tās pieņemtos lēmumus. Tātad informāciju par tās lēmumu saņem tikai konkrētajā pārbaudē iesaistītie un atbildīgās institūcijas. Savukārt iedzīvotāji Ārstniecības personu reģistrā (kas ir publiski pieejams Veselības inspekcijas tīmekļvietnē) var uzzināt, vai konkrētajam ārstam ir piešķirts vai anulēts sertifikāts, vai sertifikāta darbība ir apturēta. Tas nozīmē, ka plašākai sabiedrībai nav nodrošināta iespēja uzzināt par komisijas pieņemto lēmumu.

"Mūsu ieskatā nepieciešams samērīgi izvērtēt, vai šādos gadījumos cilvēka privātās dzīves neaizskaramības tiesības ir pārākas par sabiedrības tiesībām iegūt informāciju par institūcijas lēmumu. Labā prakse būtu šādu izvērtējumu veikt Saeimas vai Ministru kabineta līmenī un noteikto kārtību attiecīgi nostiprināt. Tas novērstu situāciju, ka šis jautājums ir pakļauts atšķirīgai interpretācijai," piebilst Piļāne.

Ētikas komisija norāda, ka tās lēmums nav publiskojams, jo tas būtu pretrunā ar Vispārīgajā Datu aizsardzības regulas (Regula) 10. pantā noteiktajām prasībām. Eiropas Savienības Tiesa (EST) ir atzinusi, ka šī panta mērķis ir nodrošināt lielāku aizsardzību pret personas datu apstrādi, kas to īpašās sensitivitātes dēļ var radīt īpaši smagu iejaukšanos personas pamattiesībās uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību. EST praksē minētā panta piemērojamība atkarīga no tā, vai attiecīgais sods ir krimināltiesiska rakstura.

Tiesībsargs uzskata, ka Ētikas komisijas piemērojamie disciplinārsodi nav krimināltiesiska rakstura. Šis jēdziens interpretējams plašāk, neaprobežojoties ar kriminālatbildību Krimināllikuma izpratnē. Tādējādi atsaukšanās uz Regulas 10. pantu konkrētajā gadījumā nav pamatota. Būtiski norādīt, ka tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību nav absolūtas un var tikt ierobežotas, ja personas datu izpaušana ir nepieciešama sabiedrības interesēs.