Opozīcijā esošo politisko spēku "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA) deputāti vērsušies ar prasības pieteikumu Satversmes tiesā (ST), aicinot vērtēt Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes likumā iekļautās normas par mazākumtautību valodu lietošanu sabiedriskajos medijos atbilstību Satversmei.
Politiskie spēki kopīgā paziņojumā medijiem norāda, ka gan sabiedriskie mediji, gan to uzraugošā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) interpretē likumā ietverto kā normas, kas nevis pieļauj, bet uzliek par pienākumu sabiedriskajos medijos veidot saturu mazākumtautību valodās, tādējādi pamatojot nesamērīgi plaša krievu valodas satura klātbūtni sabiedriskajos plašsaziņas līdzekļos.
AS un NA uzsver, ka Latvijai ir pienākums aizsargāt vērtības, kas nostiprinātas tās pamatlikumā, un stiprināt latviešu valodas izmantošanu un latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusu.
"Regulējums, kas paredz sabiedrisko mediju pienākumu veidot saturu mazākumtautību valodās, rada situāciju, kurā sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ne tikai lielu daļu resursu velta satura svešvalodās veidošanai un izplatīšanai, bet tiek vājināts arī latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statuss, kas ir pilnībā pretēji Satversmē noteiktajam," teikts politisko spēku paziņojumā. Deputātu ieskatā šāda neatbilstība Satversmei jānovērš.
Saeimas deputāts Edvards Smiltēns (AS) piebilda, ka, laikā, kad Ukraina cīnās ar Krievijas brutālo nežēlību, kad jaucam nost "okupekļus" un atbrīvojamies no padomju okupācijas paliekām, liekas, ka latviešu valodas kā vienīgās saziņas valodas stiprināšana ir pašsaprotama.
"Taču tajā pašā laikā redzam ne tikai vēlmi sabiedriskajos medijos krievu valodu saglabāt, bet tās lomu pat palielināt. Lietā tiek likti visdažādākie argumenti, tai skaitā piesegšanās ar likuma normām. Uzskatām, ka tas neatbilst ne Satversmes garam, ne burtam," saka Smiltēns.
Arī deputāts Raivis Dzintars (NA) atzīts, ka esošo ģeopolitisko izaicinājumu laikā ir īpaši svarīgi stiprināt Latviju kā nacionālu un saliedētu valsti.
"Mūsu valstiskuma pamatā ir latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, un tās statuss ir nostiprināts Satversmē. Tomēr acīmredzami ne visiem Satversmē noteiktais šķiet gana būtisks, un notiek centieni palielināt krievu valodas klātbūtni publiskajā telpā, NA to uzskata par bīstamu un nepieļaujamu virzienu," uzver Dzintars.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
