Paralimpiskais bizness, budžeta drāma un 30 tūkstoši par bērnu. "Delfi" redaktoru nedēļas hitu izlase

Labi apzinoties, ka darba nedēļas saspringtajā skrējienā laiks pamanīt, pievērst uzmanību un izlasīt visu plašo satura apjomu droši vien ir tikai retajam no "Delfi" abonentiem, brīvdienu ievadā nu jau tradiconāli piedāvājam labāko no labākā – mūsu redaktoru ieteikto "nedēļas hitu" izlasi.

Jumts virs galvas. Tik pieticīgas ir mūsu šīs nedēļas rakstu sērijas "Izdzīvotāji" varoņu gaidas. Tikai 35 gadus vecajai Sintijai ir jānostājas uz kājām, kas, kā viņa pati saka, ir ieildzis. Bet ir jānostājas, jo aug atvases, kuras nedrīkst kļūt par nākamajiem izdzīvotājiem. Zaiga savukārt aktualizē kādu citu sociālu sāpi, par kuru droši vien katrs ir vismaz reizi iedomājies – kā sev nodrošināt cieņpilnas vecumdienas. Zaiga atzīst, ka par to savulaik nav pietiekami domājusi, bet tagad gribētu kaut vietu nabagmājā, kā viņa dēvē pansionātu. Dzīvi nabagmājā gan Zaiga nespēj atļauties.

Esmu no tiem, kurus Krievijas karš Ukrainā neatlaiž. No publiski izskanējušā un "X" publicētā redzams, ka ierakumos esošie ukraiņi jau labu laiku īsteno pārcilvēciskas operācijas iepretim masveidīgam un savas tautas acīs nevērtīgam pārspēkam. Šonedēļ publicētā intervija ar azerbaidžāņu militāro analītiķi Agilu Rustamzadi tomēr ļauj karalaukā un aiz tā notiekošajā saskatīt arī kādas pozitīvas tendences.

Zinu, ka tas dažiem var skanēt ačgārni, bet, manuprāt, Saeimā visinteresantākais laiks ir budžeta posms. Un tieši šonedēļ Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja 2025. gada budžetu. Tas nozīmē, ka gaidāms ļoti saspringts mēnesis, lai jau decembra sākumā Saeima galīgajā lasījumā lemtu par nākamā gada budžetu.

Lielākie pigori gan jau vēl ir gaidāmi. Bet, jau skatot budžetu pirmajā lasījumā, radās problēmas kvoruma trūkuma dēļ. Koalīcijas politiķu nelielais pārsvars pār opozīcijas kolēģiem jau atkal licis runāt par koalīcijas paplašināšanu.

Kopumā budžeta laiks ļauj saprast, kur mēs kā valsts ejam. Budžetam, kā ierasts, sekoja līdzi mans kolēģis Raivis Spalvēns. Vairāk par to var lasīt šeit:

Iespējams, brīvdienas veļu laikā ir īstais brīdis, lai izlasītu igauņu kolēģes Kirsti Vainkūlas rakstu par profesori Meriki Sisasku, Igaunijā plaši atzītu sabiedrības veselības eksperti, kas vairākus gadu desmitus savas dzīves veltījusi suicīda pētīšanai. Viņa pirms gada piedzīvoja personisko traģēdiju. Profesore no pašnāvību prevencijas ekspertes kļuvu par cilvēku, kas zaudējis savu mīļoto pašnāvības dēļ. 

"Ja būs kaut viens, kurš pēc šī stāsta izlasīšanas pārdomās savu dzīvi vai meklēs palīdzību, mans mērķis būs sasniegts..." saka pati Merike.

Alina Lastovska šonedēļ pievērsās globālās politikas svarīgākajam notikumam – ASV prezidenta vēlēšanām. Mazliet skumīgi, ka šo vēlēšanu iznākums var izrādīties tik izšķirošs daudziem cilvēkiem, kuri balsošanā nevar piedalīties. Piemēram, ukraiņiem. Tādēļ studijā aicinājām ne tikai ekspertus, bet arī Latvijas un ASV dubultpilsoņus, kuri skaidroja savas izvēles ne no globālās ģeopolitikas eksperta, bet tīri cilvēciskā viedokļa.

Par ASV prezidenta vēlēšanām šonedēļ runājām arī "Nākotnes kapitālā". Protams, šaurāk un specializētāk – ko to rezultāts nodarīs finanšu tirgiem? Donalds Tramps savā pirmajā prezidentūrā mīlēja lepoties ar augošiem biržas indeksiem, bet pats arī radīja haosu, kas indeksus grāva. Kamala Harisa tikmēr turpina demokrātu retoriku par cīņu par vienlīdzību un lielākiem nodokļiem bagātajiem. Šeit varat uzzināt pašmāju eksperta vērtējumu par to, kā viņu politika varētu ietekmēt finanšu pasauli.

Neskaidrība ap gadsimta projektu – Baltijas valstis savienojošo "Rail Baltica" dzelzceļa līniju – turpinās. Kamēr līdz šim gana daudz laika veltīts, lai vētītu, kurš vainīgs, nav skaidrības arī par to, kā virzīties uz priekšu. Satiksmes ministrija beidzot apkopojusi (iepriekš to solīja paveikt jau septembrī) vairākus priekšlikumus, kā lētāk un vienkāršāk tomēr uzbūvēt šo dzelzceļa līniju. Varianti ir vairāki, par tiem būs jālemj valdībai.

Uzņēmumi kādu laiku atpakaļ gana bieži sūdzējās par to, cik detalizētu informāciju bankas pieprasa tiem "zini savu klientu" paaugstināto prasību dēļ, lai izvairītos starptautisko sankciju pārkāpšanas vai iesaistīšanās naudas atmazgāšanā. Taču banku piesardzība skar arī iedzīvotājus parastos. Un pagājušajā nedēļā tviteraktīviste Ance Tarvida dabūja skaidroties ar banku par draudzenes pārskaitījumu 50 eiro apmērā. Kā "Delfi Bizness" noskaidroja, pie vainas bija maksājuma mērķī norādītais restorāna nosaukums, jo sankciju sarakstos ir četri vārdi un nosaukumi, kas vienādi ar to.

Un vēl viena mazā ziņa. Izrādās, nekustamo īpašumu kompānija "Kaamos", kura darbojas arī Latvijā, saviem darbiniekiem izmaksā no 10 līdz pat 30 tūkstošiem eiro par katra bērna piedzimšanu. Šo ziņu nomedīja "Delfi" kolēģi Igaunijā, bet "Delfi Bizness" noskaidroja, ka šāds pabalsts pienākas arī uzņēmuma darbiniekiem Latvijā. Konkurējot par darbiniekiem, darba devēji mēdz piedāvāt papildus labumus, taču tik lielas summas nebija dzirdētas. Tomēr darbinieku skaitam sarūkot, iespējams, šādi un līdzīgas vērtības labumi kļūs par jauno normu.

Par apsūdzībām, kas vērstas uz pasaulē atpazīstamo reperi Šonu "Didiju" Kombsu, vēstām jau kopš šī gada pavasara. Repera titulam nu klāt rakstāmi arī vārdi "seksuālais noziedznieks", "seksa tirgotājs", "izspiedējs", "izvarotājs", jo šādos un vēl daudzos citos noziegumos viņš apsūdzēts. Kā izrādās, apsūdzētā mūziķa apsargs ir latvietis, bijušais Latvijas regbija spēlētājs Laurijs Muzikants. Un tas nozīmē, ka apsūdzības, kas attiecas uz priekšnieku, nu, iespējams, attiecināmas arī uz viņu. Kas īsti ir Laurijs Muzikants, kādu slavu viņš iemantojis Latvijas sportistu aprindās un kas zināms par viņa darbu pie slavenā repera, skaidro žurnāliste Anita Sedliņa.

2023. gada 1. novembra rītā pedagoģe Anna Jansone ar tolaik četrus mēnešus veco meitiņu Luīzi Evertovsku pameta savu dzīvesvietu, bērna tēvam to nezinot. Nākamajā dienā meža masīvā Jelgavas novadā nomas automašīnas salonā mirusi tika atrasta mazā Luīze. Cilvēka mirstīgās atliekas un mantas, kas pēc pazīmēm, iespējams, atbilst Annas Jansones aprakstam, tika atrastas tikai šī gada 21. jūlijā. Ekspertīze aizvien norit.

Annai bija smaga pēcdzemdību depresija. Un, lai arī šis traģiskais stāsts šokēja daudzus, šis nebūt nav vienīgais gadījums, kad pēcdzemdību periodā jauno vecāku ģimenē notiek traģēdija. Kāpēc tā notiek, un vai visi ir izdarījuši savus mājasdarbus, lai censtos izskaust to, ko būtu iespējams novērst pilnībā? Plašāk skaidro žurnāliste Aija Rutka.

Šī gada septembrī zemūdens izpētes laikā ūdenslīdēji pie Daugavgrīvas cietokšņa uzgāja sena kuģa vraku, kurā saglabājusies mortīru šāviņu krava – tas ir lielākais zināmais šāda veida atradums Latvijas arheoloģiskajā materiālā. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde tam nupat piešķīrusi arī kultūras pieminekļa statusu. "Tas varēja būt bruņots ar mortīrām, gan arī izmantots kā kravas kuģis vai speciāli nogremdēts, piemēram, pārapbruņošanās laikā, kad bija nepieciešams atbrīvoties no vecās munīcijas. Ir daudz versiju," tā žurnālistei Līgai Stirnai skaidro ūdenslīdēju kluba "Baltijas ronis" pārstāve Žanna Šendeļeva. Kuģis pie Daugavgrīvas nogrimis 17.-18. gadsimtā.

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā simtiem tūkstošu Krievijas pilsoņu pametuši valsti, lai nepiedalītos karā. Starp tiem, kas aizbēguši, ir arī dezertieri – tie, kurus bija paredzēts nosūtīt uz fronti. Šādi cilvēki ir arī Latvijā. Viens no viņiem pavasarī pārpeldēja Daugavu, izgāja vairākas pārbaudes un saņēma uzturēšanās atļauju. Kristīna Hudenko aprunājās ar Aleksandru (vārds mainīts) par to, kā mūsdienu Krievijā cilvēki nokļūst karā un kā bēg no tā.

Aizvadītajā nedēļā medijā MVP publicējām sešu rakstu sēriju par paralimpisko sportu Latvijā – ne tikai par cilvēku ar invaliditāti iespējām ar to nodarboties, pieejamību, sacensību sistēmu un veidiem, kā apņēmīgākie no pirmajiem treniņiem spēj nokļūt līdz pat paralimpisko spēļu lielajai skatuvei, bet diemžēl arī tumšo pusi, par ko pieņemts skaļi nerunāt – ētiski un dažkārt arī krimināli šaubīgajiem darījumiem, apgūstot naudu un šantažējot sabiedrību ar stāvokli, kādā tos ielikusi dzīve. Runa nav par daudziem cilvēkiem, taču – diemžēl par tādiem, kuru rokās atrodas varas sviras... Rakstu sērija "Paralimpiskais bizness" paver aizkulises, kuras publiskajā telpā līdz šim neviens nebija atļāvies aiztikt.

• Noliekot malā emocijas. Paralimpiskā biznesa dažādās šķautnes

• "Naudai jāpaliek ģimenē..." Medaļas otra puse

• Milimetri un godaprāts. Statuss, kas konvertējas slavā un naudā

• "Ratiņnieki" pa labi, pārējie – pa kreisi... Pieejamība un iekļautība

• Krimināllieta, sadārdzinājums, stopkrāns... Vai Bišumuižā taps jaunais sporta centrs?

• Ārpus Rīgas sākas problēmas... Kā sākt sportot cilvēkam ar invaliditāti?