Rīgas pilsētas tiesa noraidījusi likumsargu pieprasījumu laikrakstam "Latvijas Avīze" un tās žurnālistam atklāt informācijas avotu ziņām par "Rail Baltica" projektu, vēsta LA.
Valsts kontrolē (VK) portālam "Delfi" atzina, ka tā šogad vērsusies Ģenerālprokuratūrā ar iesniegumu saistībā ar rakstu LA, kurā publicēta informācija par "Rail Baltica" projektu, kam tobrīd bijis ierobežotas pieejamības statuss.
LA ziņo, ka tobrīd ierobežotas pieejamības statusā esošu informāciju savā publikācijā izmantojis laikraksta žurnālists Ilmārs Randers. Viņam policija tiesas ceļā pieprasījusi atklāt informācijas avotu. Likumsargi ar lūgumu, lai žurnālists atklāj šīs informācijas avotu, vērsušies Rīgas pilsētas tiesā, taču tiesa šo policijas prasību nav apmierinājusi, raksta laikraksts.
Medijs vēsta, ka šī gada 7. jūnijā Randers publicēja rakstu ""Rail Baltica" finanšu strupceļā", kurā bija iekļauti atsevišķi fakti, kas atrodami VK ziņojumā, kurš oficiāli tika publicēts 12. jūnijā. Raksta publikācijas brīdī šai informācijai bija noteikts ierobežotas pieejamības statuss.
VK par notikušo vērsās Ģenerālprokuratūrā, uzskatot, ka noplūdusi ierobežotas pieejamības informācija. Ģenerālprokuratūra uzsāka kriminālprocesu, kuru izmeklēšanai nodeva VP.
Laikraksts norāda, ka tiesas materiālos lasāms, ka, VK ieskatā, šādas informācijas noplūde mazinot VK reputāciju, autoritāti un tēlu sabiedrībā.
Savukārt likumsargi uzskata, ka informācijas nokļūšana pie Randera varētu tikt traktēta kā Krimināllikuma 200. panta pārkāpums. Proti, tikušas izpaustas neizpaužamas ziņas, kas nav valsts noslēpums.
VP neizdevās atrast, kas tieši nodevis informāciju žurnālistam, tamdēļ likumsargi vērsās pie medija un žurnālista, lūdzot šo informāciju atklāt.
Ņemot vērā, ka likuma "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" 22. pants nosaka, ka masu informācijas līdzeklis var nenorādīt informācijas avotu, un, ja persona, kura sniegusi informāciju, prasa, lai tās vārds netiktu norādīts masu informācijas līdzeklī, šī prasība redakcijai ir saistoša, medijs likumsargiem šo informāciju neatklāja.
Saņēmuši šādu atbildi, ievērojot likuma normas, likumsargi vērsās tiesā, kam ir tiesības likt žurnālistam atklāt savus avotus, taču Rīgas pilsētas tiesas izmeklējošā tiesnese šādu pamatu nesaskatīja un lēma par labu medijam, tostarp atsaucoties uz Cilvēku tiesību un pamatbrīvību konvenciju, ar kuru tiek aizsargāta arī vārda brīvība.
Tiesa tāpat secināja, ka žurnālists ir pildījis savus žurnālista pienākumus, lai informētu sabiedrību.
Izmeklētāji gan medijam pēc tam norādīja, ka ciena žurnālistu lomu sabiedrībā, taču lietas izmeklēšanu turpinās, jo esot nepieciešams atklāt, no kurienes informācija nonākusi pie žurnālista.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!