Nacionālās drošības plānam jābūt atvērtam un papildināmam, paziņo Siliņa  (8)

Otrdien valdība aiz slēgtām durvīm skatīja iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (JV) virzīto rīkojuma projektu "Par Nacionālās drošības plānu". Darbs pie dokumenta izskatīšanas tiks sākts iepriekšējā valdības sēdē.

Minētā plāna izstrādi paredz Nacionālās drošības koncepcija, kuru Saeima pieņēma pērn septembrī. Nacionālās drošības plāns tiek izstrādāts, balstoties uz koncepcijā noteiktajām prioritātēm, tajā ieverot konkrētus valsts apdraudējuma neitralizācijas un novēršanas pasākumus un līdzekļus.

Siliņa informēja, ka valdība šodien plānu pieņēma, bet tā saturs netiek izpausts, jo plāns ticis skatīts slepenības režīmā. Pēc viņas teiktā, plāna izstrādē iesaistījās visas ministrijas.

Siliņa piebilda, ka Nacionālās drošības plānam ir jābūt "dzīvam, atvērtam un pilnveidojamam". Kā piemēru viņa minēja valdības apņemšanos izveidot civilās aizsardzības krīžu vadības centru.

"Visi vienojāmies, ka tam ir jābūt dokumentam, kam jāmainās daudz biežāk, atbilstoši riska situācijai. Mēs nevaram patlaban plānā ietvert nolemto par krīžu vadības centra izveidi, bet ir skaidrs, ka to izveidojot, tas viesīs izmaņas plānā," sacīja Siliņa un pauda cerību, ka centrs tiks izveidots jau nākamgad.

Pērn septembrī apstiprinātajā Nacionālās drošības koncepcijā minēts, ka Latvijā pastāv risks saasināties etniskajai spriedzei, kas pašlaik ir latenta un kuru var pastiprināt neapmierinātība ar esošo situāciju un agresivitāte.

Dokumentā atzīmēts, ka Krievijas karš Ukrainā ir spēcīgi atbalsojies Latvijas sabiedrībā, atklājot atsevišķu sabiedrības grupu uzskatu sistēmu, ideoloģiskās pārliecības un vēsturiskās atmiņas atšķirības no Latvijas sabiedrības vairākuma vērtībām. Šīs atšķirības uzskatāmi demonstrē Latvijas sabiedrības mazākumu pārstāvošo dažu iedzīvotāju grupu simpātijas pret Kremli, publiski paustais atbalsts Krievijas agresijai Ukrainā un atvērtība Krievijas ietekmes pasākumiem.

Krievijas karš Ukrainā lielākajā sabiedrības daļā radīja ne tikai nedrošības sajūtu un nosodījumu, bet arī pieprasījumu pēc straujākas atteikšanās no padomju mantojuma, kas materializējās 2022. gadā valdības un daudzu pašvaldību īstenotajā padomju laika "pieminekļu" demontāžā, vērtēts koncepcijā.

Vienlaikus šīs darbības, kā arī Latvijas valsts sniegtais atbalsts Ukrainai, izsauca agresijas vilni pret Kremli pozitīvi noskaņoto iedzīvotāju vidū. Šī agresivitāte un naids galvenokārt izpaužas komentāros sociālās tīklošanas un video koplietošanas platformās, taču nereti arī ielu vidē fiksētajos incidentos, tostarp pret bēgļiem no Ukrainas.

Tā kā pastāvot iespējas augt etniskajai spriedzei, valsts drošības iestādēm sadarbībā ar tiesību aizsardzības institūcijām ir pastāvīgi jāveic situācijas attīstības monitorings, lai novērstu spriedzes un saspīlējuma eskalāciju sabiedrībā un savlaicīgi identificētu signālus, kad ārēji subjekti savās interesēs cenšas izmantot iepriekš minētos faktorus, atzīts koncepcijā.

Tāpat tiesību aizsardzības institūcijām konsekventi jāturpina ievērot nulles tolerances princips pret jebkādām atbalsta izpausmēm Krievijas agresijai, kas parādās publiskajā vidē un informatīvajā telpā.

Iekšējo drošību ietekmē arī demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās, augstais nabadzības līmenis un sabiedrības ienākumu nevienlīdzība, kā arī izglītības kvalitāte. Depopulācija, kas pārskatāmā nākotnē ir nenovēršama, kā arī iedzīvotāju novecošana radīs pieaugošu spiedienu pret valsts pārvaldi kopumā, vājinot tās spēju nodrošināt sabiedrības funkciju kvalitatīvu izpildi visā valsts teritorijā.

Tas uzturēs paaugstinātu neapmierinātību sabiedrībā ar valsts pārvaldes nepietiekamo kapacitāti un darba kvalitāti, un ilgtermiņā turpinās veicināt iedzīvotāju neuzticību valsts varai.

Darbaspēka resursa sašaurināšanās un pieaugoša konkurence par darbiniekiem skars visus valsts pārvaldes sektorus. Nacionālās drošības kontekstā pieaugs izaicinājumi personāla rekrutēšanai aizsardzības, iekšējās drošības un tieslietu sektoros. Šie faktori radīs arī pieaugošus izaicinājumus nodrošināt kritiskās infrastruktūras aizsardzību atbilstošā līmenī.

Iekšlietu un tieslietu nozares infrastruktūras attīstība var tikt kavēta inflācijas ietekmē pieaugošo būvniecības un ēku uzturēšanas izmaksu dēļ. Iepriekš minētie riski veicinās jaunus iekšējās un ārējās drošības izaicinājumus.

Galvenie iekšējās drošības riski, kas saistīti ar iepriekš minētajiem faktoriem ir pieaugošā noziedzība, ēnu ekonomika, kontrabanda, alkohola un narkotiku lietošana, dažādu drošības noteikumu un prasību neievērošana sadzīves līmenī un uzņēmējdarbībā, teikts koncepcijā.

Iekšējās drošības un saliedētas sabiedrības stiprināšanas nolūkā ir jāveicina sabiedrības vairākuma saliedēšana ap kopīgām vērtībām, kuru pamatā ir valsts neatkarība, tās piederība Rietumu pasaulei, latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda un tāda vēstures izpratne, kas nosoda totalitāro režīmu veiktos noziegumus pret cilvēci, un analoģisku vēstures notikumu atkārtošanos mūsdienās, norādīts koncepcijā.

Tāpat atbildīgajām valsts institūcijām ir jāturpina mērķtiecīgs darbs, lai mazinātu svešu režīmu atstātā mantojuma atrašanos Latvijas kultūrvidē. Vienlīdz svarīgs ir ilgtermiņa darbs pie Latvijas valsts, tās vēsturē nozīmīgu notikumu un personību piemiņas liecību eksponēšanas, veidojot pieminekļus un piemiņas vietas pilsētvidē un attīstot muzeju ekspozīcijas. Šim darbam ir jābūt vērstam uz piederības sajūtas Latvijas valstij, kā arī vienotas vēstures izpratnes nostiprināšanu sabiedrībā.