Nākamgad mazināsies sociālais atbalsts visnabadzīgākajiem iedzīvotājiem, brīdina tiesībsargs  (7)

Vadībā atbalstītie un Saeimā pirmajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā nosaka, ka zemākais minimālo ienākumu slieksnis no 2025. gada 1. janvāra būs 22% no ienākumu mediānas jeb 166 eiro līdzšinējo 20% jeb 137 eiro vietā.

Labklājības ministrija iepriekš skaidroja, ka arī GMI slieksnis būs 22% apmērā no ienākumu mediānas un no tā izrietošo pabalstu apmēri - GMI pabalsts, mājokļa pabalsts, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts pensijas vecumu sasniegušām personām, personām ar invaliditāti vispārējā gadījumā, kā arī pabalsts ikmēneša izdevumiem pilngadību sasniegušam bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam pēc ārpusģimenes aprūpes.

Tomēr tiesībsargs izplatītajā paziņojumā medijiem norāda, ka Jansons aicina Saeimu rūpīgi izvērtēt, vai esošajā ekonomiskajā situācijā ir sociāli atbildīgi un samērīgi mazināt sociālo atbalstu visnabadzīgākajai Latvijas iedzīvotāju daļai.

"Izmaiņas savā veidā skartu gan trūcīgos iedzīvotājus, tai skaitā GMI pabalsta saņēmējus, gan maznodrošinātos iedzīvotājus. Viņu situāciju pasliktinātu plānotie grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kas ir daļa no nākamā gada valsts budžeta," uzskata tiesībsargs.

Lai arī GMI sliekšņa paaugstināšana par diviem procentpunktiem ir vērtējama pozitīvi, tomēr tiesībsargs prognozē, ka tas joprojām nesniegs trūcīgam cilvēkam pietiekamu atbalstu pamatvajadzību nodrošināšanai – it īpaši ēdienam.

LM norāda, ka ir pieejami arī citi atbalsta pasākumi, piemēram, pārtikas preču komplekti un gatavās maltītes (zupas virtuve). Tomēr tiesībsargs pauž, ka arī šajā aspektā nākamgad paredzētas būtiskas izmaiņas, jo turpmāk trūcīgs cilvēks divu pārtikas preču komplektu vietā ceturksnī saņems vairs tikai vienu. Tāpat nav palielinājies arī gatavo maltīšu izsniegšanas vietu skaits – tās joprojām ir mazākajā pusē no visām pašvaldībām.

"Saprotu, ka, paaugstinot garantēto minimālo ienākumu slieksni, Saeima cer izpildīt iepriekš Satversmes tiesas konstatētos trūkumus, tomēr man ir pamatotas bažas, vai trūcīgo iedzīvotāju maciņos naudas būs vairāk. Tādējādi Satversmes tiesas sprieduma mērķis netiks sasniegts. Uzskatu, ka valsts finansiālās iespējas nevar kalpot par vienīgo kritēriju, izlemjot jautājumus, kas saistīti ar pamatvajadzību, piemēram, ēdiena un mājokļa nodrošināšanu," uzsver Jansons.

Tāpat 2025. gadā plānotās izmaiņas mājokļa pabalsta aprēķinā (samazinot koeficientus) negatīvi ietekmēs ne tikai maznodrošinātās mājsaimniecības, bet arī daļu trūcīgās mājsaimniecības, uzskata tiesībsargs. It īpaši atsevišķi dzīvojošus pensijas vecuma cilvēkus vai cilvēkus ar invaliditāti.

Tiesībsarga aprēķini liecina, ka atbalsts, ko pašvaldība sniedz cilvēkam ar mājokli saistīto izdevumu apmaksai, samazināsies. Rezultātā palielināsies tā mājokļu izdevumu daļa, kas cilvēkam ir jāsedz pašam no saviem ienākumiem. No likumdevēja ieceres izriet, ka mājokļa pabalsta aprēķināšanai izmantotie koeficienti ir samazināti, lai kompensētu pašvaldībām tos izdevumus, kas radušies GMI sliekšņa palielinājuma rezultātā. Tas veikts, pamatojoties uz Latvijas Pašvaldību savienības pieprasījumu.

"Varu piekrist labklājības ministra teiktajam, ka absolūtos lielumos sociālais atbalsts netiek samazināts, tomēr pieaugošas dzīves dārdzības apstākļos ar to vien cieņpilnai cilvēka dzīvei būs krietni par maz. Izmaiņas mājokļa pabalsta aprēķinā un pārtikas paku izsniegšanā līdztekus ar citiem lēmumiem sociālās aizsardzības jomā negatīvi ietekmēs tieši Latvijas nabadzīgākos iedzīvotājus. Ceru uz saprātīgu deputātu lēmumu," piebilst tiesībsargs.

Tiesībsargs informē par statistikas datiem, kas liecina, ka 2023. gads riska grupas ģimenēm (piemēram, tādām kā viens pieaugušais ar bērniem) finansiālā ziņā bijis īpaši grūts. Proti, 76% mājsaimniecību ir bijis apgrūtinoši (20% – ļoti apgrūtinoši, 56% – nedaudz apgrūtinoši) segt mājokļa izdevumus. Tāpat ievērojami pieaudzis to mājsaimniecību īpatsvars, kuriem mājokļa uzturēšanas izdevumi ir pārmērīgs finansiāls slogs (mājokļa izmaksas veido vairāk nekā 40 % no rīcībā esošiem ienākumiem).