Nelaimīga sakritība, dzīve reģionos un Trampa ievēlēšana. "Delfi" redaktoru nedēļas hitu izlase

Darba nedēļas saspringtajā skrējienā laiks ir ierobežots un lielie lasāmraksti varbūt arī nav prioritāšu augšgalā, tādēļ jau tradiconāli piedāvājam labāko no labākā – mūsu redaktoru ieteikto "nedēļas hitu" izlasi.

Kā jau visa pasaule, arī Latvija rūpīgi sekoja līdzi ASV prezidenta vēlēšanām, tostarp arī Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš gandrīz uzreiz pēc tam, kad uzzināja, ka Donalds Tramps kļuvis par 47. ASV prezidentu, skaidri iezīmēja trīs galvenās lietas, kuras Latvijai nu ir pavisam skaidras. Kādas tās ir? To var lasīt kolēģa Raivja Spalvēna rakstā.

Ziedošana partijām sen ir iemantojusi divējādu slavu, bet tā joprojām ir aktuāla. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) tai rūpīgi seko un arī izveidojis "vidējā ziedotāja portretu", lai itin katram kļūtu skaidrs, kas tad ziedo, cik ziedo, kāda vispār ir politiskā aktivitāte valstī, kas, diemžēl, ir samērā zema. Arī šo tēmu aplūkojis kolēģis Raivis Spalvēns.

Man ļoti patīk kolēģa Viestura Radovica vēsturnieciskā aizraušanās iegrimt arhīvu materiālos par kādu šauru un nereti sen aizmirstu tēmu no līdz šim mazāk zināma skatupunkta. Netālu rit karš, otrpus okeānam vietām mainās radikāli pretēji līderi un Eiropā šūpojas ne viena vien valdība, tostarp nedaudz arī mūsējā. Tikmēr Viesturs ar patiesu aizrautību šonedēļ pa brīdim čatā iemet kādu amizantu faktu par prostitūciju pirmskara Latvijā. Šis stāsts vēl tikai top, bet ne mazāk aizraujoši viņš aprakstījis gan šodien tik pretrunīgi vērtētā Mihaela Andreasa Barklaja de Tolli dzīves gājumu un vēl starpkaru perioda izskaņā tapušā Ķeguma HES vēsturi.

Vienā no Latvijas lielākajām pilsētām visas trīs NMPD brigādes bija izsaukumos, kad palīdzību vajadzēja pašu kolēģim. Biedējoša situācija un to labi sapratīs ikviens, kurš pats ir gaidījis "ātros". "Konkrētajā gadījumā NMPD nebija nodrošināti nepieciešamie apstākļi, resursi un vide, lai pacientam nodrošinātu neatliekamo medicīnisko palīdzību, un tādējādi kaitējums pacienta veselībai un dzīvībai netika novērsts," teikts Veselības inspekcijas atzinumā par Vitālija Lastovska nāves iemesliem. Kolēģe Sarmīte Gaidule centās skaidrot, problēma ir dienesta pārvaldībā vai "likteņa pirkstā".

Biznesa pusē šīs nedēļas lielākais jaunums viennozīmīgi bija ziņa, ka Latvijas vienradzis "Printful" un tā sīvākais konkurents "Printify" apvienosies. Abi uzņēmumi ir pasaules kompānijas – tie cīnās globālajā tirgū, un to vadītāji uzskata, ka šī apvienošanās dos nepieciešamo atbalstu nākamajam lēcienam. Soctīklos šur tur pavīdēja ironija, ka beidzot vairs cilvēki neputrosies ar nosaukumiem un nebūs jāskaidro, ka tās ir divas dažādas kompānijas. "Delfi Bizness" bija iespēja aprunāties ar abu uzņēmumu izpilddirektoriem, kuri atklāja, kas gaidāms tālāk un kādas daļas apvienotajā uzņēmumā saņems abu kompāniju dibinātāji:

Otrs raksts, kuru iesaku izlasīt, ir manu kolēģu apkopojums par iespējamo ASV prezidenta vēlēšanu ietekmi uz Latvijas ekonomiku, par to iztaujājot "Swedbank" un "Citadele" bankas ekonomistu, kā arī uzņēmumu "HackMotion" un "Capitalia" vadītāju un uzņēmumus pārstāvošās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētāju. Īsumā: lai gan var būt arī pozitīvi pavērsieni, tomēr jāgatavojas uz to, ka ASV daudz agresīvāk aizstāvēs vietējo tirgu, kas negatīvi var atsaukties Eiropas ekonomiku un tādējādi arī uz mūsu eksportējošiem uzņēmumiem (ne tikai tiem, kas paši eksportē uz ASV). Aktuāls arī jautājums par ASV nostāju ģeopolitikas jautājumos, kam ir ļoti tieša ietekme uz to, kā ārvalstu investori raugās uz savu ieguldījumu drošību. Vairāk lasiet rakstā:

Patīk vai nepatīk onkulis Donalds no Amerikas, bet vēl vismaz četrus gadus būs par viņu jādzird regulāri. Dzirdēsim arī te "Delfos", jo ASV joprojām ir ietekmīgākā lielvalsts pasaulē, bet Donalds Tramps atkal būs tās prezidents. Kad ar kolēģiem spriedām, cikos rīkot tiešraidi par vēlēšanu rezultātiem, domas bija dažādas - varbūt jāpagaida, kamēr balsis tā kārtīgāk saskaitīs, jo iepriekš tas aizņēma vairākas dienas. Beigās izlēmām, ka nav ko gaidīt un trāpījām pareizi. Mūsu tiešraides laikā pasaules valstu līderi sāka apsveikt Trampu ar uzvaru, un arī studijā esošo ekspertu komentāri plūstoši pārslēdzās no "kurš uzvarēs?" uz "ko nozīmē Trampa uzvara?".

Tuvāk mājām, vēlos izcelt arī šīsnedēļas raidījumu "Aizmugure". Tajā turpinājām pagājušonedēļ Sporta nodaļas kolēģu aizsākto paralimpiskā sporta aizkulišu vētīšanu. Tēma neapšaubāmi delikāta, bet piekrītu kolēģu atziņai, ka delikātums nenozīmē - jāizliekas, ka problēmas vienkārši nepastāv. Tieši otrādi, jāpēta tās pastiprināti, vienkārši skaidri norādot, ka kritika nav vērsta pret sociāli mazaizsargāto cilvēku grupu kopumā, bet gan konkrētiem indivīdiem, kuri šo grupu, iespējams, ekspluatē savtīga labuma gūšanai.

Cerībā, ka viņu publiskais atbalsts spēs ietekmēt vēlēšanu rezultātus, arī pasaulslaveni cilvēki metās vērsim pie ragiem un izmantoja dažādus veidus, lai iesaistītos 2024. gada ASV prezidenta vēlēšanu kampaņā. Kamēr Harisas atbalstītāju vidū bija tādas slavenības kā Bejonse, Teilore Svifta un reperis Eminems, tikmēr slavenības, kas atbalstīja Trampu, savā ziņā paši atspoguļoja jauno valsts prezidentu. "Kad dzirdu Kamalu runājam, tas izklausās pēc Holivudas scenārija ar ļoti, ļoti [spļaudīšanās skaņa] vāju aktrisi!" tā piemēram Trampa atbalsta runās paudis cīkstonis Halks Hogans.

Kad jaunais valsts līderis bija zināms, daļa pasaules līksmoja, bet otra puse neslēpa savas dusmas un vilšanos. Tostarp tās slavenības, kas tik cītīgi bija iestājušās par to, lai uzvarētu tieši Kamala Harisa. "Es nespēju aptvert to sieviešu sajūtas, kuras nāca klajā ar informāciju par seksuāliem uzbrukumiem no Trampa puses. Redzēt, kā miljoniem cilvēku balso par tavu pāridarītāju. Mana sirds absolūti lūst par šīm sievietēm. Es jums ticu, un man ir tik ļoti žēl," tā rakstīja "Riverdeila" aktrise Lili Reinhārta. Kas bija sakāms citiem? To apkopoja žurnāliste Anita Sedliņa.

Mēs visi ik minūti kļūstam vecāki, un tas ir neizbēgami. Diemžēl. Šoreiz žurnāliste Aija Rutka padziļināti izpētīja tieši sieviešu novecošanu jeb laiku, ko dēvē par premenopauzi un menopauzi. Sievietēm šis vārds bieži uzdzen šausmas – būs jātiek galā ne tikai ar garastāvokļa svārstībām, bet arī citiem nepatīkamiem simptomiem, piemēram, karstuma viļņiem, samazinātu libido, pastiprinātu apmatojumu sejas zonā, urīna nesaturēšanu. Vai šīs blaknes var kaut kā ierobežot? Un kā ar seksu pēc menopauzes?

Ironiski, ka pēdējā reizē, kad pats runāju ar Jāni Timmu, viņa sakāpinātākais bēdu stāsts bija tieši par Krieviju, sak – nodeva, uzmeta, nesamaksāja. "Es viņiem visu, bet viņi man dunci mugurā..." Acīmredzot šī brūce savilkusies, jo tagad Timma ir atpakaļ turpat – pie nodevējiem un uzmetējiem. Pie slepkavām, izvarotājiem, necilvēkiem, kas lepojas ar ļaunumu, ko izplata ikdienā, un labprāt grieztu un šautu "nacistus" arī Jāņa dzimtajā Krāslavā. "Sarkanbaltais krekls, pilna "Arēna Rīga" un tās emocijas man nozīmē ļoti daudz. Visas lielās spēles Latvijas izlases kreklā – tās atceros kā vakar! Pārbaudes spēli pret Lietuvu, Eiropas čempionātu Latvijā, kad mūs atbalstīja ne tikai pilna arēna, bet arī ļaužu pūlis pie Brīvības pieminekļa un televizoriem. Tās ir emocijas, kas mani vienmēr ir dzinušas uz priekšu," toreiz, pirms trijiem gadiem, man teica Jānis. Tagad Jāni uz priekšu dzen plika nauda. Vai tagad viņš ir nodevējs? Šo jautājumu uzdod Armands Puče. Un, manuprāt, gana precīzi visu saliek pa plauktiņiem.

Atzīšos mazā noslēpumā – man Ivo Lakučs vienmēr šķitis kā paraugs. Paraugs, kādam jābūt trenerim gan attieksmē pret saviem audzēkņiem, gan pret savu darbu un apkārtējiem. Atklāts, tiešs, bet pāri visam – cilvēcisks. Ar dziļām zināšanām, bet prasmi ar tām nedižoties, bet piesaukt īstajā brīdī, kad tam ir reāls efekts, nevis tikai paša ausīm patīkama skaņa. Tāpēc allaž priecājos par iespēju kaut vai vienkārši tāpat aprunāties ar Ivo, un – priecājos, kad to jēgpilni paveicis kāds no kolēģiem. Un šī tiešām ir tāda reize – vienīgā divkārtējā latviešu olimpiskā čempiona Māra Štromberga un pēdējos gados arī Valmieras futbola kluba fiziskās sagatavotības treneris ir viesis Jāņa Freimaņa ikmēneša video interviju ciklā "MVPersonība".

Uz skaļo ASV vēlēšanu kaislību, Rīgas domes politisko cīņu un Saeimas budžeta batāliju fona ir ļoti prātīgi pievērst uzmanību arī tam, kā dzīvo un kas notiek Latvijas reģionos.

Man ļoti ilustratīvs bija brauciens uz Bausku pie seriāla "Izdzīvotāji" varones Irinas. Uz Vorkutu izsūtītā latvieša meita savu tēvu varēja atrast tikai pēc neatkarības atjaunošanas (tas bija seriāla "Santa Barbara" cienīgs sižets). Uz Latviju viņa pārcēlās 2000. gadu sākumā, uzreiz saprotot, ka nav uz viena ceļa ar Putinu. Krievijā Irina 25 gadus strādāja juvelierizstrādājumu rūpnīcā – Krievija joprojām nemaksā viņai pensiju par šo darba stāžu. Latvijā Irina strādāja par ļoti mazu nepilnas slodzes algu un burtiski izdzīvoja. Arī šodienas pensija ir ļoti maza. Palīdz labi cilvēki.

Kolēģe Laura Semjonova stāsta par sarežģīto situāciju Sedas pilsētiņā, kas padomju laikos tika uzcelta uz purva. Kādreiz tā uzplauka, pateicoties kūdras ieguvei, bet tagad tā ir noplicināta, un tās iespaidīgajām staļiniskā stila divstāvu ēkām bieži ir tukši logi. 2020. gadā, Covid pandēmijas laikā, es veidoju reportāžu no Sedas – tajā laikā pilsēta burtiski atdzīvojās: no Anglijas, kur karantīnas laikā bija stingrāki noteikumi nekā Latvijā, uz laiku atgriezās ģimenes ar angliski runājošiem bērniem. Tomēr pēc karantīnas viņi devās atpakaļ. Nesen šajā pilsētiņā viesojās radošās apvienības "Orbīta" dzejnieki, kuri kādreiz rosīgajā Sedas kultūras nama estrādē sarīkoja performanci "Skatuves darbi". Līdzīgi pasākumi notika arī sešos citos Valmieras novada kultūras centros, un rezultātus var aplūkot izstādē Rīgas Laikmetīgās mākslas telpā. Es to ļoti iesaku.