Pirmdien ar lāpu gājieniem, svecīšu iedegšanu un citiem pasākumiem Latvijā tiek atzīmēta Lāčplēša diena. Tā ir diena, kad svinam Latvijas armijas uzvaru pār Pāvela Bermonta vadīto karaspēku 1919. gadā un pieminam varoņus, kas cīnījās par mūsu valsts neatkarību.
Arī šogad turpinās Lāčplēša dienas tradīcija – svecīšu iedegšana 11. novembra krastmalā uz Rīgas pils vēsturiskā apkārtmūra.
Daļa izdegušo sveču pārtaps par ierakumu svecēm Ukrainas brīvības cīnītāju atbalstam, informēja VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pārstāve Aija Ikstena.
Svecīšu tūkstošus pie Rīgas pils fotogrāfijās iemūžināja "Delfi" fotogrāfs Kārlis Dambrāns.
Šovakar Rīgā, Lāčplēša dienas lāpu gājienā no Brāļu kapiem devušies vairāki simti cilvēku, novēroja aģentūra LETA. Gājiena dalībnieku vidū ir gan skolēni, gan seniori. Tāpat gājiena dalībnieku vidū ir jaunsargi, karavīri, tostarp, sabiedroto valstu militārpersonas.
Lāpu gājiens "Brīvības cīnītāju gars cauri visiem laikiem", kuru rīko vīru kopa "Vilki", paredzēts līdz Brīvības piemineklim, bet pēc tam tālāk uz Daugavmalu, ūdenī ielaižot uguns plostu un godinot tos cīnītājus, kuru kapa vieta nav zināma.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Lāčplēša dienas ieskaņā Lielupes kapos godināja Lāčplēša kara ordeņa kavalieres Valijas Valērijas Veščunas-Jansones piemiņu.
Godinot Latvijas brīvības cīnītājus, Valsts prezidents nolika vainagu Rīgas Brāļu kapos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!