Otrdien, 12. novembrī, Ministru kabinets vienojās par izmaņām 2025. gada budžetā, tostarp paredzot papildu līdzekļus Dziesmu svētku kolektīvu vadītāju atlīdzībai, plānots arī par 100 eiro celt pabalstu bērniem ar invaliditāti. Šīs ir fiskāli neitrālas naudas pārdales no citām budžeta programmām.
Otrdien valdība izskatīja iesniegtos priekšlikumus otrajam – galīgajam – lasījumam 2025. gada budžeta likuma projektam un to pavadošajos likumprojektos. Vairāk nekā 300 priekšlikumus iesniedza Saeimas opozīcijā esošo politisko spēku pārstāvji. Valdība tos visus noraidīja.
Vienlaikus Ministru kabinets atbalstīja atsevišķu ministriju rosinātās izmaiņas nākamā gada budžetā.
Nākamā gada budžeta likumprojekta otrajā lasījumā valdība atbalstīja Labklājības ministrijas priekšlikumu pārdalīt 1,33 miljonus eiro, lai palielinātu bērna ar invaliditāti kopšanas pabalstu no līdzšinējiem 313,43 eiro līdz 413,43 eiro mēnesī.
Atbalstu guva Kultūras ministrijas priekšlikums no 966 394 eiro līdz 2,05 miljoniem eiro palielināt finansējumu Dziesmu un deju svētku māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksas un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu finansēšanas reformas uzsākšanai.
Tāpat atbalstīts tika Aizsardzības ministrijas priekšlikums paredzēt 13,14 miljonus eiro SIA "Valsts aizsardzības korporācija" pamatkapitāla palielināšanai, kā arī atbalstīts tika Ekonomikas ministrijas priekšlikums paredzēt 400 000 eiro Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta "Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas Centrs" kosmosa nozares pētniecības infrastruktūras uzturēšanai.
Valdība arī atbalstīja Iekšlietu ministrijas priekšlikumu nākamgad novirzīt 5,1 miljonu eiro, lai nodrošinātu sešu ugunsdzēsības autocisternu ar pacēlāju un to komplektācijā esošā aprīkojuma iegādi, bet 19,27 miljonus eiro, lai nodrošinātu katastrofu pārvaldības centru būvniecību Preiļos un Siguldā.
Atbalstu arī guva Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikums no Augstākajai izglītībai paredzētā finansējuma pārdalīt 1,2 miljonus eiro sociālo stipendiju fondam "Studētgods", lai no 2025. gada pavasara semestra paaugstinātu šo stipendiju līdz 180 eiro.
Jau vēstīts, ka nākamgad valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 15,1 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi – 17,1 miljarda eiro apmērā. Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.
Salīdzinot ar 2024. gada budžetu, 2025. gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025. gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024. gada valsts budžeta likumā.
Darbaspēka nodokļu izmaiņu piedāvājums paredz palielināt neto ienākumus aptuveni 95% strādājošo jeb visiem, kuru bruto alga ir līdz 4000 eiro mēnesī. Lielākais pieaugums paredzēts tieši darba ņēmējiem ar atalgojumu līdz 2500 eiro.
No 2025. gada paredzēts noteikt fiksēto ar nodokli neapliekamo minimumu visām algām 510 eiro mēnesī apmērā un no 2026. gada to paaugstināt uz 550 eiro un 2027. gadā uz 570 eiro mēnesī. Pensionāru neapliekamo minimumu nākamajā gadā paredzēts paaugstināt no 500 uz 1000 eiro mēnesī. Minimālā alga 2025. gadā pieaugs no 700 uz 740 eiro mēnesī, 2026. gadā uz 780 eiro mēnesī, no 2027. gada uz 820 eiro mēnesī, bet no 2028. gada uz 860 eiro mēnesī.
Strādājošo vecāku pabalstu paredzēts palielināt līdz 75% (pašlaik 50%) no piešķirtā vecāku pabalsta apmēra. Paredzēta arī iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) atvieglojuma koplīgumiem paplašināšana (mobilitātei) līdz 700 eiro gadā.
Līdzsvarojot neapliekamo minimumu ar IIN likmēm un lai vienkāršotu darbaspēka nodokļu sistēmu, ienākumiem līdz 105 300 eiro gadā jeb 8775 eiro mēnesī paredzēts noteikt vienu IIN likmi – 25,5% apmērā. Ienākumiem virs 8775 eiro mēnesī nodokļa likme ir 33%.
Tiks turpināta PVN samazinātās likmes piemērošana svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Savukārt, lai panāktu ES klimatneitralitātes mērķu sekmēšanu, pakāpeniski plānots paaugstināt akcīzes nodokļa likmes degvielai, kā arī degvielai, dabasgāzei un naftas gāzēm, ko izmanto par kurināmo, par CO2 komponenti.
Valdība apstiprinājusi arī Solidaritātes iemaksas likumprojektu, kas paredz rast papildu līdzekļus valsts nacionālās drošības fiskālo vajadzību nodrošināšanai nacionālās drošības palielinātu risku apstākļos. Plānots, ka solidaritātes iemaksas attieksies uz periodu no 2025. līdz 2027. gadam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
