IZM piedāvā samazināt eksāmenu skaitu pamatskolā un vidusskolā  (12)

Šobrīd 9. klases absolventiem ir jākārto eksāmeni latviešu valodā, matemātikā un kādā no trim svešvalodām. Tāpat no 2026./2027. mācību gada skolēniem, beidzot 9. klasi, būs jākārto starpdisciplinārs valsts pārbaudes darbs par sociālās un pilsoniskās, dabaszinātņu un tehnoloģiju mācību jomās apgūto.

IZM tagad piedāvā atteikties no eksāmena svešvalodā vērtēšanas centralizēti. Skaidrojot šādu piedāvājumu, ministrijas pārstāvji pauda, ka latviešu valoda un matemātika ir pamatkompetences, uz kurām balstās pārējais saturs un bez kura sekmīga mācīšana skolēniem ir ļoti sarežģīta un apgrūtināta. Savukārt valsts pārbaudījumu svešvalodā vērtētu skolā vai pašvaldībā, un vērtējumu ierakstītu sekmju izrakstā.

Savukārt plānotajā monitoringa darbā IZM piedāvā "pēc rotācijas principa" iekļaut to mācību priekšmetu saturu, kas attiecīgajā laikā tiek izteikts kā valsts prioritāte.

Vidusskolas absolventiem ir jānokārto latviešu valodas, matemātikas un svešvalodas eksāmens vismaz optimālajā līmenī un divi eksāmeni no 14 piedāvātajiem augstākajā līmenī.

Tagad IZM piedāvā samazināt obligāti kārtojamo centralizēto eksāmenu skaitu līdz diviem obligātajiem optimālā līmeņa eksāmeniem latviešu valodā un matemātikā.

Tāpat vidusskolas beidzējiem būtu jākārto vismaz viens augstākā līmeņa centralizētais eksāmens pēc skolēna izvēles atbilstoši izvēlētajai studiju programmai, tajā skaitā latviešu valodā un matemātikā.

Ministrijas pārstāvji pauda, ka centralizētos eksāmenus optimālajā līmenī latviešu valodā un matemātikā kārto visi skolēni. Turpretim pārējos eksāmenus skolēni izvēlas "ļoti individuāli", atkarībā no studiju programmas un iespējām pretendēt uz budžeta studiju vietām.

IZM piedāvā arī vidusskolā monitoringa darbā "pēc rotācijas principa" iekļaut mācību priekšmeta saturu, kas attiecīgajā laikā tiek izteikts kā valsts prioritāte.

Savukārt profesionālajā izglītībā, atbilstoši IZM piedāvātajam, atteiktos no eksāmena svešvalodā. Audzēkņi tāpat varētu kārtot augstākā līmeņa eksāmenu pēc audzēkņa izvēles atbilstoši izvēlētajai studiju programmai, tai skaitā latviešu valodā un matemātikā.

Profesionālās izglītības audzēkņiem papildus profesionālās kvalifikācijas eksāmenam šobrīd jānokārto centralizētais eksāmens latviešu valodā un svešvalodā vismaz optimālajā mācību satura apguves līmenī, kā arī eksāmens matemātikā vismaz vispārīgajā mācību satura apguves līmenī.

Iecere vēl nav izdiskutēta ar nozares organizācijām laika trūkuma dēļ, izteicās IZM pārstāvji.

Saeimas komisijā iepriekš deputāti vairākkārt rosināja samazināt centralizēto eksāmenu klāstu. Taču pēc iepazīšanās ar IZM ieceri atsevišķi deputāti bija neapmierināti, ka tā nav tikusi apspriesta ar nozari.

Deputāte Ilze Vergina (JV) ministrijas ieceri vērtēja kā jaunu un nepārdomātu, lai gan tajā saskatīja "arī labas lietas", piemēram, skolēnu un skolu pārslodzes novēršanu. Līdzīgu nostāju pauda opozīcijas deputāts Edgars Tavars (AS). Viņš "diezgan kritiski" vērtēja piedāvāto, jo tas neesot apspriests ar augstskolām un darba devējiem. Tāpat, deputāta ieskatā, trūkst analīzes par uzņemšanas prasībām ārzemju augstskolās.

Savukārt komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre (JV) iebilda ministrijas pārstāvju teiktajam par laika trūkumu diskusijām ar nozari, jo deputāti eksaminācijas kārtību aicināja pārskatīt vēl jūnijā.

Deputāte centralizēto eksāmenu skaita pārskatīšanā aicināja ministriju "paskatīties no skolu puses", nevis tikai, lai samazinātu Valsts izglītības satura centra (VISC) tēriņus eksāmenu vērtēšanā. IZM parlamentārā sekretāre iebilda teiktajam, paužot, ka primārais mērķis centralizēto eksāmenu skaita samazināšanā ir "ieguldīties tajā, kas mums ir svarīgi", nevis institūciju darba atvieglošana.

"Vai mums valstiski ir vērts turpināt mērīt to, kur redzam, ka mums ir labi [rezultāti]? Vai tomēr ir vērts tiešām rūpīgi monitorēt to, kur redzam konkrētus riskus?" vaicāja IZM parlamentārā sekretāre Silvija Amatniece (JV), norādot, ka angļu valodas eksāmenā rezultāti ir "ļoti, ļoti labi". Ministrija vēlas saglabāt eksāmenu latviešu valodā, "lai [skolēns] Latvijā varētu iekļauties un strādāt", bet matemātikas eksāmenā vērtē skolēna intelekta attīstības līmeni.

Deputāte Vergina norādīja, ka angļu valodas skolotājiem ir pieejami "ļoti labi" metodiskie mācību materiāli, kas atspoguļojas arī skolēnu augstajos rezultātos. Turpretim padziļinātajos mācību priekšmetos materiālu vēl aizvien neesot, un eksāmenu saturs "atstāts uz skolotāju pleciem".

Komisijā diskusijas radīja arī jautājums par padziļināto mācību kursu vajadzību vidusskolā. IZM parlamentārā sekretāre atgādināja, ka padziļinātos mācību kursus ieviesa, lai skolēnam, uzsākot mācības vidusskolas posmā, nebūtu "jāmācās pilnīgi viss spektrs" jeb 16 mācību priekšmetus.

"Uz vidusskolu audzēknis pieņem noteiktas izvēles, arī saprotot, kas pamatskolas posmā viņam ir padevies, vairāk interesējis un ar ko saista savu nākotni," sacīja Amatniece.

Atbilstoši viņas teiktajam, IZM "specializēšanos uz vienu vai otru jomu" vērtē kā pareizu, lai katrs skolēns varētu atrast savu nišu un "būtu ekselents kaut kādā vienā jomā".

Pēc VISC sniegtās informācijas, 2023./2024. mācību gadā visvairāk kārtotāju bija augstākā līmeņa eksāmenos angļu valodā, matemātikā, latviešu valodā un literatūrā un bioloģijā – tos kārtoja attiecīgi 6540, 2974, 2931 un 2138 vidusskolēni. Pārējos mācību priekšmetos kārtotāju skaits bija zem 1000 skolēniem, bet franču valodā augstākā līmeņa eksāmenu kārtoja tikai pieci skolēni.

Līdzīgu skolēnu izvēli uzrāda arī VISC apkopotā informācija par 2022./2023. mācību gadu.

Komisija diskusijas raisīja arī monitoringa darbu rezultātiem. Deputātus interesēja, vai šo darbu rezultāti tiek analizēti, un kādas rīcības tiek plānotas, lai uzlabotu skolēnu sniegumu.

VISC Vērtēšanas un analītikas departamenta Vispārējās izglītības pārbaudījumu nodaļas vadītājs Kaspars Špūle informēja, ka dati vēl tiek pētīti, lai saprastu iemeslus, kāpēc ar noteiktiem uzdevumiem skolēniem veicies labāk nekā citiem. Pēc analīzes plānots izstrādāt metodiskos ieteikumus, kā skolās pilnveidot mācību procesu.

Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāve Liene Voroņenko pauda neizpratni, kāpēc līdzīgi netiek analizēts skolēnu sniegums matemātikas eksāmenā pēdējos divos gados, jo tā "ir sistēmiska problēma visā Latvijā".

"Skolas joprojām saka, ka tās nav sapratušas, ko 9. klases skolēni nenokārto, kas ir šie skolēni, vai tie ir vieni un tie paši, kas divus gadus nenokārto šo eksāmenu. Mēs esam piecu mēnešu attālumā no nākamā eksāmena, kur būs nākamie izkritušie bērni. (..) Mums ir dati, bet līdz galam nav realizēta ne rīcība, ne praktisks atbalsts, lai tiktu ārā no bedres, kas mums skar nepietiekamo sniegumu," kritiku ministrijai veltīja Voroņenko.

LDDK rosina atcelt starpdisciplināro darbu 9.klasēs - no rezultātiem nevarot noteikt, kurās jomās skolēniem trūkst zināšanas. LDDK piedāvā no starpdisciplinārā darba atteikties jau šogad, pakāpeniski ieviešot monitoringa darbu, piemēram, dabaszinībās.

9. un 12. klašu skolēni centralizētos eksāmenus pēc esošās kārtības pirmo reizi kārtoja iepriekšējā mācību gadā.