alus, kaltēta zivs, kaltētas zivis, vītināta, vītinātas
Foto: Shutterstock

Saeimas Eiropas lietu komisija trešdien, 13. novembrī, atbalstījusi Zemkopības ministrijas (ZM) priekšlikumu noteikt lielāku muitas tarifu vēl plašākam Krievijas un Baltkrievijas produktu klāstam, tostarp alum un zivīm.

Saeimas preses dienestā portālu "Delfi" informēja, ka komisija vienbalsīgi atbalstīja ZM sagatavoto nacionālo pozīciju priekšlikumam par muitas tarifu noteikšanu vēl plašākam Krievijas un Baltkrievijas produktu klāstam, lai stingrāk ierobežotu produktu importu no šīm valstīm Eiropas Savienībā (ES).

Minētā pozīcija tiks pausta šā gada 18. novembrī ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē.

Eiropa jau iepriekš noteica ierobežojumus Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktiem, piemēram, graudaugiem un lopbarībai. Kā atzīst ZM, pēc paaugstināto ES ievedmuitas tarifu spēkā stāšanās, Latvijā ir ievērojami samazinājies šo produktu imports – atkarībā no produktu grupas par 96% līdz 99%.

ZM informēja, ka tomēr ir preču grupas, piemēram, spirti un eļļas produkti, kuru imports nav būtiski mazinājies, jo negodprātīgi uzņēmēji rod veidus tarifu nepiemērošanai.

Attiecībā uz lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktu importu no Krievijas un Baltkrievijas Latvija piedāvā ES pēc iespējas drīzāk turpināt diskusijas ar dalībvalstīm un nākt klajā ar nākamo priekšlikumu par paaugstinātu kopējo muitas tarifu noteikšanu agresorvalstu produktiem.

Latvija piedāvās ES lemt par muitas tarifu palielināšanu zivīm, miltiem, putraimiem, makaroniem, dārzeņiem un augļiem, cukura un kakao izstrādājumiem, etilspirtam un alum.

Saeimas Eiropas lietu komisijas vadītājs Edmunds Cepurītis (P) pauda, ka Latvijas uzdevums ir pieprasīt atbildību no Krievijas par visiem zaudējumiem, ko tā nodara Ukrainai, un ierobežot tās režīma iespējas pelnīt.

"Muitas tarifu paaugstināšana ir viens no veidiem, kā mazināt agresora iespējas finansēt karadarbību un vērsties pret dažādām destruktīvām rīcībām, to skaitā pārzveju Baltijas jūrā, ko Krievija īsteno, lai destabilizētu situāciju reģionā," pauda Cepurītis.

Kā būtisku komisijas sēdes dalībnieki uzsvēra tarifu paaugstināšanu zivju produktiem, jo Krievija Baltijas jūrā veic nekontrolētu nozveju. Tā, piemēram, gadā nozvejo ap 2000 tonnu mencu, kamēr ES dalībvalstīm šī zivju suga drīkst būt tikai piezvejā.

Deputāti uzsvēra, ka Krievijas rīcība Baltijas jūrā grauj gan jūras ekosistēmu, gan ES, tostarp Latvijas, iespējas saņemt atbilstības sertifikātus un iekļūt lielākos nozares tirgos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!