Latvijā pieaug kravas automobiļu iesaiste smagos satiksmes negadījumos

Padome šodien uzklausīja ekspertu ziņojumu par ceļu satiksmes negadījumu cēloņsakarībām, novērojumiem un secinājumiem, kas iegūti pilotprojektā, izpētot smagos ceļu satiksmes negadījumus 2024. gadā.

Kā pastāstīja eksperts Irbītis, pētījumi vēl turpinās un patlaban izdevies rekonstruēt 25 satiksmes negadījumus, turklāt projekta iedarbināšanai pilnā apmērā vēl nepieciešamas normatīvo aktu izmaiņas.

Sākotnējie secinājumi liecina, ka Latvijā pieaug komerctransporta iesaiste letālos negadījumos. Šogad tādi bijuši 21,8% negadījumu, bet pērn 17,5%. "Nevar gan apgalvot, ka kravas automobiļi ir izraisītāji, bet iesaiste ir pieaugusi," piebilda eksperts.

Šī problēma gan ir aktuāla ne tikai Latvijā, bet arī citviet Eiropā, jo saskaņā ar jaunākajiem datiem kravas automobiļu iesaiste smagos negadījumos Eiropā kopumā ir palielinājusies par 7%.

Pētījuma kopējie sākotnējie rezultāti un secinājumi liecina, ka Latvijā ir apzinātas iespējas uzlabot infrastruktūru un satiksmes organizāciju astoņās vietās, turklāt trīs vietās izmaiņas jau ir realizētas.

Patlaban tiek analizēta vadītāju uzmanības zaudēšana, kas rezultējusies iebraukšanā pretējā kustības joslā un nobraukšanā no ceļa.

Motociklu negadījumu izpēte liecina par nepieciešamību uzlabot kvalifikāciju motociklu vadītājiem un informētību par drošu vadīšanu, skaidroja Irbītis.

Negadījumu izpētes rezultāti tiks izmantoti sociālo kampaņu organizēšanā.

Šogad samazinājies avārijās bojāgājušo skaits, taču pieaudzis kopējais administratīvo pārkāpumu skaits ceļu satiksmē, liecina Valsts policijas sniegtā informācija Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē.

Šogad desmit mēnešos negadījumos gājuši bojā 89 cilvēki, pērn šajā periodā - 109, bet vēl gadu iepriekš 96, kas līdz šim bija vismazākais rādītājs Latvijas vēsturē. Šogad arī bijušas vairākas avārijas, kur vienlaicīgi gājuši bojā vairāki cilvēki. Lielākais samazinājums vērojams starp bojāgājušajiem velosipēdistiem.

Šogad avārijās smagi ievainoti 256 cilvēki, pērn - 324, bet 2022. gadā - 362. Samazinājums arī vērojams starp viegli ievainotajiem satiksmes dalībniekiem.

Šogad valstī desmit mēnešos reģistrēti 14 475 negadījumi, pērn šādā laika posmā reģistrēti 15 681, bet vēl gadu iepriekš 15 873. Valsts policijas Reaģēšanas pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis padomes sēdē norādīja, ka policija bieži sabiedrību informējusi par aprobežošanos ar saskaņoto paziņojumu noformēšanu un acīmredzot arī vadītāju atbildība ir augusi, kas attiecīgi ietekmējusi šo samazinājumu.

Šogad desmit mēnešos valstī ceļu satiksmē reģistrēti 76 003 administratīvie pārkāpumi. Pērn tādu bija 75 161, bet vēl gadu iepriekš 75 776. Šogad pieaugums veidojies pamatā uz ātruma pārkāpumiem.

Tāpat šogad konstatēti 2650 vadītāji, kas braukuši, reibumā, pērn 2921, bet aizpērn 3651.