Latvijas aizsardzība, izdzīvotāji un parādi. "Delfi" redaktori iesaka lasāmvielu brīvdienām

Valsts svētku noskaņās, "Delfi" publicēja rakstu sēriju par cilvēkiem, kas saukli "Mana Latvija, mana atbildība" ikdienā realizē, savu brīvo laiku veltot dienestam Zemessardzē. Viens no viņiem ir ķirurgs Dzintars Ozols. "Tāda brīvība, kāda mums ir tagad, ir fantastiska. Un par to arī ir vērts cīnīties," viņš saka sarunā ar žurnālisti Agniju Reinieci. Un viņš nav vienīgais, kas skaidri zina, kā rīkosies, ja pienāks tā dēvētā "X" stunda. Šie ir cilvēki, kas patiešām ir gatavi cīnīties un aizstāvēt mūsu zemi.

Šonedēļ viena no lielākajām dzīvesstila aktualitātēm Latvijā bija peripetijas ap sabiedrībā zināmās radošās personas Unas Rozenbaumas finansēm un finanšu pratību. Izrādās, ka Rozenbauma jau gadiem laiku pa laikam paliek kādam parādā – gan profesionālajā jomā, gan privātajā dzīvē. Iespējams, jau iepriekš potenciālie sadarbības partneri bija kaut kur dzirdējuši par potenciālām nedienām, bet nu kāds ieraksts sociālajā tīklā "X" atklāja, ka naudu no sievietes gaida daudzi. Kāds nav saņēmis samaksu par darbu, kādam citam nav samaksāts par mitekļa īri, parādi kļuvuši par iemeslu arī draudzību pārtraukšanai. Pati Rozenbauma nenokārtotās saistības skaidro ar savu "finanšu analfabētismu", bet starp pieviltajiem atrodas arī tādi, kas samaksas kavēšanu uzskata par krāpniecību.

Šonedēļ ziņu lentē dominēja gadsimta projekts "Rail Baltica" – parlamentārā izmeklēšanas komisija publicēja starpziņojumu, kurā pētīja, kurā brīdī ar projektu sākās aizķeršanās. Vienlaikus nav skaidrs, kā tad projekts beigās izskatīsies – ar ministrijas piedāvājumu vienisprātis nav valdības partneri un tas nepatīk arī valsts maka sargātājai.

Vēl šonedēļ Latvijā viesojās jaunais NATO ģenerālsekretārs Marks Rute, kurš vēroja daudznacionālās militārās mācības "Resolute Warrior 2024". Kā gāja mācībās, kādi būs NATO plāni un kāda būs iespējamā sadarbība ar jaunievēlēto ASV prezidentu Donaldu Trampu – lasiet kolēģu Selīnas Puķes un Kārļa Dambrāna veikumā.

Neviens no mums nav pasargāts no nonākšanas "izdzīvotāju" lomā. It kā jau es to apzinājos arī iepriekš, bet īpaši spēcīgi apjautu, kad gatavojām mūsu rakstu sēriju par cilvēkiem, kuri dažādu iemeslu dēļ ir nonākuši skaudras nabadzības valgos. Šonedēļ to noslēdzām ar stāstu par Nataļju, kura dzīvoja gluži normālu dzīvi līdz pēkšņi sāka zaudēt redzi vienā acī. Tas notika tik strauji, ka mediķi neko nespēja glābt, bet pēc laika Nataļja sāka zaudēt redzi arī otrā acī. Tad gan izdevās tikt pie ārsta, kurš precīzi noteica problēmas cēloni, un atradās arī zāles, kuras jālieto regulāri un tad, kaut miglaini, ar vienu aci viņa spēs redzēt. Zāles izmaksā 50 000 eiro gadā, un Nataļjas ģimenei šāda summa ir nepaceļama nasta, tāpēc atliek paļauties uz ziedotāju palīdzību. Tā ir ļoti liela nenoteiktība, jo mēnešos, kad ziedojumu pietiek, Nataļja zāles lieto, kad nepietiek – nelieto, un tad situācija atkal pasliktinās.

Šis ir stāsts par cilvēka veselības trauslumu un to, kā veselības sašķobīšanās ietekmē visu dzīvi – ne tikai emocionālās un fiziskās sajūtas, bet arī spēju sevi uzturēt un tuvinieku ikdienu.

Un svētku noskaņās kaut kas mazāk nopietns – kolēģis Viesturs Radovics parūpējies par vieglāku lasāmvielu, pārbaudot, kas notiktu, ja Latvijas iedzīvotāji sekotu dziesmā "Nevis slinkojot un pūstot" izteiktajam vēlējumam un ikviens zemē sētu vienu graudu veselu. Vai tiešām ievāktās ražas apjoms būtu tik liels, ka neviens nespētu izskaitīt zelta kviešu krājumu? Ilgi būtu jāskaita – tas gan tiesa.

Visu cieņu Viesturam par gatavību ielauzīties šajos aprēķinos, jo jau izsenis zināms, ka žurnālista profesiju mēdz izvēlēties cilvēki, kuri ar matemātiku nav tajās draudzīgākajās attiecībās.

Raksta nobeigumā, lai būtu punkts uz "i", kolēģi no podkāsta "Zinātne vai muļķības" piedāvā faktoloģiski precīzāku dziesmas teksta versiju.

Sviests. Tieši par to bija mūsu šīs nedēļas lasītākais raksts. Tukši sviesta plaukti radīja jautājumu, kur tas pazudis, tāpēc "Delfi Bizness" prasīja tirgotājiem, vai tiešām šobrīd arī Latvijā, tāpat kā Krievijā, ir novērojams sviesta deficīts. Iemesli izrādījās vairāk praktiski, nekā konspiratīvi. Vairāk lasiet rakstā:

Kopš valsts pārņēma nacionālo aviokompāniju "airBaltic" un pandēmijas laikā tajā ieguldīja vairākus simtus miljonus eiro, tā dzīvo teju nepārtrauktā spilgtu starmešu gaismā. Visus interesē, kā tad tai iet finansiāli un vai tik atkal nebūs nepieciešama piešprice no valsts budžeta. Kompānijas finanses ir stabilizējušās pēdējos gados, pērn pat tā strādāja ar peļņu, taču šogad kopumā deviņos mēnešos tai bijuši zaudējumi. Vēl viens iemesls atrasties skatuves vidū ir "airBaltic" plāni daļu tās akciju palaist tirdzniecībā biržā, kuri gan pabīdījušies uz 2025. gadu.

Un ja jau par naudu, tad gribu arī vērst uzmanību uz kolēģa Raivja Vilūna rakstu, kurā viņš apkopojis, kuru Baltijas biržā kotēto uzņēmumu akcijas visstraujāk augušas un arī viszemāk kritušas savā vērtībā. Ja meklējat, kur ieguldīt savu naudu, ir vērts apskatīt, kas tad notiek šoruden vietējā akciju tirgū.

Video diskusijas formāts ne vienmēr ir piemērots padziļinātai kāda jautājuma pētīšanai. Tomēr, kad kolēģi ir īstenojuši spēcīgu analītisko darbu, kāda bija rakstu sērija "Izdzīvotāji", mēs varam palīdzēt vēl reizi izcelt viņu paveikto tiešraides diskusijā. Prieks arī dzirdēt, ka pateicoties kolēģu darbam, vismaz viena "Izdzīvotāja" beidzot atradusi darbu.

Alina Lastovska tikmēr šonedēļ pievēršas pārdomām, ko raisa valsts svētki. Kurp virzās Latvija, kā iemācīties novērtēt to, kas mums ir, ko varam darīt, lai visi dzīvotu plaukstošā Latvijā? Par to reizēm vajadzētu padomāt mums visiem. Tādēļ aicinu noskatīties diskusiju!

Hokeja pavasara kaislības šobrīd šķiet tālas un neaktuālas, tomēr Latvijas izlase ir komanda, kas emocijas raisa jebkurā gadalaikā. Rihards Marenis varbūt nav tas spēlētājs, kura bruņas valstsvienībā mirdzētu visspožāk un pirmajās uzbrukuma rindās, tomēr līdzjutēju acīs viņš allaž novērtēts augstu – jo cīnītājs uz ledus un autentisks savos spriedumos ārpus laukuma. Tāpēc Riharda atziņas, ka Latvijas izlase viņa dzīvē ir noiets posms, turklāt ne aiz laba prāta, bet gan treneru attieksmes dēļ, šonedēļ izskanēja skaļi un pamanāmi. Drāma Latvijas sporta templī...

Mairis Briedis savulaik bija iemesls, kāpēc Latvijas bokss pašmāju sabiedrībā piedzīvoja augstu lidojumu, bet tad – arī smagu kritienu. Varētu šķist, ka nodarītais kaitējums un melnais caurums, kas palicis pēc tā, ir nepārvarams lielums, tomēr ir bokseri, kas cenšas lauzties uz virsotni. Ralfa Vilcāna vārds bija zināms, taču jaudīgā cīņa pret vienu no britu boksa zvaigznēm Londonā, kurā tiesnesim uzvarētāja noteikšanai skrupulozi nācās skaitīt punktus, latvieti izbīdījušas starmešu gaismā – uz lielās skatuves. Sarunā ar MVP Ralfs pastāstīja gan par šīs cīņas aizkulisēm, gan noskaņām Latvijas un pasaules boksā vispār.