Mūsu Latvijas veiksmes stāsts ir mūsu cilvēku sasniegumi, uzsver Mieriņa

Uzrunā viņa sacīja, ka Latvijas Republikas Proklamēšanas diena ir atgādinājums par mūsu tautas izturību un degsmi, mūsu ticību neatkarībai. "Mūsu valsts pirmā simtgade ir bijusi izaicinājumiem pilna. Vienlaikus tas bijis arī nebeidzamu iespēju laiks. Vēsture stāsta par mūsu tautas drosmi stāties pretī nezināmajam un izturēt grūtības. Atmiņas par brīvību un ticību savai valstij ir nodotas no paaudzes paaudzē. Tās kļuvušas par mantojumu, kas dzīvo katrā no mums un mudina ikvienu veidot Latviju par valsti rītdienai," sacīja Saeimas priekšsēdētāja.

Uzrunā Mieriņa pauda, ka Latvija ir bagāta valsts, jo mūs bagātus dara mūsu cilvēki – sīksti, dzīves gudri un strādīgi, cilvēki, kuri nes Latvijas vārdu pasaulē, kuru dēļ – Latvija var.

"Pirms 106 gadiem mūsu tautas priekšstāvjos dzima liela un cildena ideja par savu valsti. Tie bija cilvēki, kuri tautas un valsts intereses lika augstāk par savējām. 1918. gada 18. novembrī Latvijas Tautas padome proklamēja Latvijas valsti un mūsu tauta ieguva pašnoteikšanās tiesības. Mūsu valstsvīri bija pārliecināti, ka nule dibinātā Latvijas Republika spēs pastāvēt un attīstīties līdzās lielvarām," pauda Mieriņa.

Uzrunā parlamenta priekšsēdētāja klāstīja, ka pēc okupācijā pavadītiem 50 gadiem, 1990. gada 4. maijs ir izšķirošs pagrieziens mūsu tautas vēsturē, turklāt nākamgad apritēs 35 gadi, kopš Latvija atguva neatkarību. Viņa pateicās 4. maija Deklarācijas klubam un Latvijas diasporai pasaulē par nepārtrauktu ticību Latvijas nākotnei. "Turpināsim uzturēt spēcīgu saikni ar diasporu, jo mūsu valsts neatkarību svin latvieši visā pasaulē. Taču darbs pie savas valsts veidošanas nekad neapstājas. Latvija sākas ar katru no mums, un tā ir mūsu kopīgā atbildība par to, kādā Latvijā dzīvosim rīt," uzsvēra Mieriņa.

Uzrunā viņa arī atgādināja, ka šogad apritēja 20 gadi kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) un NATO. "Mūsu valsts integrācijas un drošības kurss bija un turpina būt nepārprotams – spēcīga ES un NATO dalībvalsts. Latvijas iestāšanās ES bija skaidrs apliecinājums tam, ka Latvija ir daļa no Eiropas valstu kopienas, kuras vērtības balstītas demokrātijā. 20 gadi ES devuši iespēju kopā ar citām dalībvalstīm lemt par Eiropas tālāko izaugsmi, saņemt atbalstu infrastruktūras un ekonomikas attīstībai, ceļot un mācīties," atzina Mieriņa.

Saeimas spīkere uzsvēra, ka mūsu vēstures skaudrā pieredze ir par pamatu tam, ka šodien Latvijas un visas Baltijas viedoklis kļuvis vēl nozīmīgāks gan ES, gan NATO. Tāpat viņa pauda, ka Latvijas dalība NATO ir bijis svarīgs mūsu valsts ārpolitikas mērķis.

"Alianse kļuvusi par Rietumu pasaules drošības garantu, un Latvija ir daļa no šīs kopienas. Pateicoties NATO, esam stiprinājuši mūsu valsts drošību un pilnveidojuši savas aizsardzības spējas. Ikdienu izjūtam sabiedroto klātbūtni Latvijā. Kopīgi spējam pretoties jebkādiem izaicinājumiem," uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja.

Uzrunā Mieriņa atgādināja, ka Latvija savā nostājā sniegt atbalstu Ukrainai ir nelokāma. "Latvija turpinās atbalstīt Ukrainu tās cīņā pret agresoru līdz Ukrainas pilnīgai uzvarai. Pretējā gadījumā zaudēsim mēs visi. Vēstījums mūsu sabiedrotajiem un partneriem ir tiešs – Ukrainas neatkarība, miera nodrošināšana Eiropā un pasaulē iespējama, tikai pilnībā uzvarot agresoru. Tas jāaptur ar sankcijām, tirdzniecības ierobežojumiem un ieročiem. Pastrādātie noziegumi ir rūpīgi jāizmeklē, un vainīgie ir jāsauc pie atbildības," uzsvēra Mieriņa.

Uzrunā viņa arī skāra jautājumu par ekonomiku, norādot, ka spēcīga ekonomika ir pamats mūsu sabiedrības labklājībai. Ka arī Saeimas priekšsēdētāja minēja 2025. gada budžetu, kura prioritātei jākļūst esošo budžeta līdzekļu efektīvai izmantošanai. "Paredzot pārskatīt un izvērtēt visus valsts izdevumus, to lietderību, efektivitāti un atbilstību šodienas vajadzībām. Tā mēs varēsim pārliecināties, ka katrs iztērētais eiro ir investīcija, kas nesīs labumu mūsu valsts iedzīvotājiem," secināja Mieriņa.

Uzrunā tika pieminēti arī reģioni. Mieriņa aicināja gādāt, lai katram Latvijas reģionam ir līdzvērtīgas attīstības iespējas, lai ikviens cilvēks, kurš vēlas dzīvot laukos vai mazpilsētā, justos novērtēts.

"Veidosim tādus apstākļus, lai reģionos būtu pieejama moderna infrastruktūra, kvalitatīva izglītība un darba vietas. Katra investīcija reģionos stiprina Latvijas kopējo ekonomiku un rada iespējas cilvēkiem palikt savās dzimtajās vietās. Ņemsim vērā, ka tieši Latvijas reģionos dzīvo cilvēki, kuri, strādājot savā zemē, veido Latvijas mugurkaulu.

Saeimas priekšsēdētāja minēja arī politisko spēku attiecības un sabiedrības uzticēšanos parlamentam. "Izšķirošos lēmumos mēs rodam vienprātību. Uzticība parlamenta darbam pieaug. Tas liecina, ka Saeimas darbs ir bijis konstruktīvs un vērsts uz iedzīvotājiem. Saeima atspoguļo Latviju – tās novadus, dažādos cilvēkus, politiskos uzskatus un piederību. Mūsu darbs nav palicis nepamanīts. Esam strādājuši pie Saeimas darba caurspīdīguma un atvērtības veicināšanas. Iedibinātas vairākas jaunas tradīcijas," klāstīja Mieriņa.

Nobeigumā viņa uzsvēra, ka mūsu Latvijas veiksmes stāsts ir mūsu cilvēku sasniegumi. Viņa aicināja būt lepniem par to, ko esam sasnieguši, paturot prātā, ka varam sasniegt vēl vairāk. "Šajos pārmaiņu laikos būsim viens otram drošs atbalsta plecs, padosim roku grūtākā brīdī un teiksim paldies, kas ciena, godā un mīl Latviju, kas ar savu nesavtīgo darbu ir vairojis un veicinājis Latvijas labklājību, kas godā turējis Latvijas vārdu un nesis to pasaulē, kura drosme un rīcība ļauj mums šodien dzīvot neatkarīgā Latvijā," pauda Mieriņa.