Kāds Latvijas uzņēmums jau ilgstoši izplata brošūras ar stāstiem par brīnumainu izārstēšanos, paralēli tirgojot reklamētos uztura bagātinātājus. Lai arī pirms gada Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir brīdinājis iedzīvotājus par šo maldinošo reklāmu, nekādu sodu uzņēmums nav saņēmis, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".
Nesen šie uztura bagātinātāju izplatītāji viesojušies "Siguldas devonā". Stādījušies priekšā kā starptautiskā fermaceitiskā uzņēmuma "Wellmed" pārstāvji, lai gan raidījums noskaidrojis, ka uzņēmuma nosaukums ir cits. Tas nav atturējis pircējus – pārsvarā vecāka gada gājuma cilvēkus – interesēties, kā lai atrisina savas veselības problēmas un pirkt piedāvātos "brīnumlīdzekļus".
Raidījums noskaidrojis, ka Latvijā šos uztura bagātinātājus izplata uzņēmums "EuroFitoFarm". Tā oficiāli uzrādītais apgrozījums pērn ir pārsniedzis 36 tūkstošus eiro. Komentāru neviens no vadības raidījumam nesniedza. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Ukrainas pilsonis Romāns Meļņičuks. Tos pašus uztura bagātinātājus viņš izplata Igaunijā – šim nolūkam reģistrējis firmu "EuroFitoFarm".
Arī Igaunijā gada sākumā novēroja līdzīgu iedzīvotāju maldināšanu. Igauņu žurnālisti intervējuši sievieti, kura par preparātiem samaksāja visu savu pensiju – vairāk nekā 500 eiro, domājot, ka tās ir zāles. Naudu viņai atgūt neizdevās, bet arī tur uzņēmums sodīts nav.
Latvijas medijos uzņēmuma "EuroFitoFarm" maldinošā rīcība pieminēta jau pirms pieciem gadiem. Tikai pērn pēc atkārtotām ziņām presē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs uzsāka lietu. Kopš tā brīža pagājis jau gads, rezultāta nav un izplatītāji turpina apvārdot iedzīvotājus.
"It kā liekas it kā ilgi, bet tajā pašā laikā tas nav ilgi, jo tas ir pārrobežu gadījums. Ir dubulti jāstrādā divām iestādēm kopā un jāsadarbojas. Es domāju, līdz gada beigām noteikti būs arī risinājumi," tā sacīja Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Zaiga Liepiņa.
Tas nav pirmais gadījums, kad centram vajadzīgs ilgāks laiks, lai vērstos pret pārkāpējiem. Raidījums atgādina, ka pagāja vismaz četri gadi pēc sūdzību parādīšanās, līdz patērētāju sargi sodīja nebanku kreditētāju "Latvijas Hipotēka", kuru dēļ iedzīvotāji palika bez saviem īpašumiem.
Maksimālo sodu par negodīgu komercpraksi centrs nav piemērojis ne reizi, lai gan pērn griestus sodiem palielināja līdz 300 tūkstošiem eiro. Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija iestājas par sodu griestu atcelšanu.
Desmit gadu laikā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir pieņēmis lēmumus 2687 lietās. Puse no šiem gadījumiem – 1379 – ir par maldinošu komercpraksi.
Saistībā ar uztura bagātinātājiem uzsāktas 80 lietas. Trešdaļā gadījumu – 25 – uzņēmējs ir novērsis pārkāpumu labprātīgi. Taču, ko centrs panāca vismaz pusē gadījumu – nav zināms.
Savukārt par azartspēļu reklāmu, kas arī neatļauta, tomēr bieži parādās, pēdējos desmit gados lietu nav vispār. Uz jautājumu, kāpēc tas netika darīts, PTAC direktore pieļauj, ka "lietas nav bijis nepieciešams ierosināt."
PTAC grūti iet arī ar patēriņa kredītu uzraudzību. No 386 lietām, ko centrs uzsāka pēdējos desmit gados, vien 29 gadījumos likts izbeigts pārkāpumu. Ar ko beidzās lielākais vairums lietu, to raidījumam "de facto" izsniegtie dati neuzrāda.
Pārkāpumi tiek fiksēti, piemēram, kredītu reklāmas jomā. Komersanti apiet likumu, reklamējot savu zīmolu vai, sakot, ka tā domāta saimnieciskās darbības veicējiem. PTAC to skaidro ar kapacitātes trūkumu. Savukārt ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) iestādei papildu resursus nesola, aicinot efektīvāk izmantot esošos.
Veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) raidījumam atgādina, ka uztura bagātinātāji nevar izārstēt eimatoloģiskās slimības, sirds slimības, locītavas vai ādas slimības. Savukārt "Siguldas devons" pēc raidījuma intereses plāno turpmāk telpās nelaist nomniekus, kas saistīti ar uztura bagātinātājiem – šāda politika iestādei jau ir spēkā attiecībā uz netradicionālo konfesiju pārstāvjiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!