māte mīlestība zīdainis bērns mazulis
Foto: Shutterstock

Lai attīstītu veselības aprūpi pacientiem, tiks paplašināta vecmātes loma grūtniecības un pēcdzemdību aprūpē, uzlabota informācijas aprite starp Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu (BKUS) un ģimenes ārstiem, kā arī ievērojami paplašināts jaundzimušo slimību skrīnings, portālu "Delfi" informēja Veselības ministrijā (VM).

Tas izriet no otrdien, 19. novembrī, valdībā atbalstītajiem grozījumiem noteikumos "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība" un "Dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtība".

Izmaiņas paredz, ka no 2025. gada 1. janvāra BKUS gadījumos, kad bērns saņems palīdzību uzņemšanas nodaļā, bet netiks stacionēts, informēs ģimenes ārstu, izmantojot E-veselības sistēmu. Kā skaidroja VM, šī kārtība nodrošinās ģimenes ārstiem pilnīgu informāciju par bērnam sniegtajiem pakalpojumiem un speciālistu rekomendācijām turpmākai veselības aprūpei ambulatori.

BKUS mediķi norāda, ka šāda pieeja uzlabos aprūpes pēctecību un samazinās gadījumus, kad bērni atkārtoti nokļūst slimnīcā, tostarp atkarību ārstēšanas kontekstā. Iepriekš vecāki ne vienmēr informēja ģimenes ārstus par slimnīcas uzņemšanas nodaļā sniegto palīdzību un rekomendācijām, radot pārtraukumus bērnu veselības aprūpē.

Lai stiprinātu vecmātes lomu veselības aprūpes sistēmā, turpmāk vecmātes ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) varēs slēgt līgumu dzemdību palīdzības nodrošināšanai grūtniecības un pēcdzemdību periodā, un šīs aprūpes ietvaros vecmāte būs tiešās pieejamības speciālists, tas ir, vizītei nebūs nepieciešams ģimenes ārsta nosūtījums.

"Dzemdību palīdzību grūtniecības un pēcdzemdību periodā pamatā nodrošina ginekologs, dzemdību speciālists, taču fizioloģiski noritošas grūtniecības gadījumā šo palīdzību pilnā apjomā spēj nodrošināt vecmāte, ārstus piesaistot medicīniski sarežģītākos gadījumos," informēja VM.

Plānots, ka šis regulējums veicinās uz pacientu centrētu veselības aprūpi un tādējādi grūtniecības labvēlīgāku norisi, sievietes un bērna labbūtību, psihoemocionālo problēmu savlaicīgu atpazīšanu un rekomendāciju sniegšanu, veiksmīgāku un ilgstošāku zīdīšanas laiku un citus grūtniecības un pēcdzemdību periodā būtiskus aspektus, kas var ietekmēt mātes un bērna fizisko, garīgo un emocionālo veselību.

Turpinot attīstīt jaundzimušo veselības aprūpi, paplašināts vielmaiņas slimību skrīnings - jaundzimušiem ieviests skrīnings 15 iepriekš neiekļautām vielmaiņas patoloģijām, lai rastu iespēju savlaicīgi diagnosticēt noteiktas retās slimības, tādējādi rodot iespēju nodrošināt bērniem specifisku ārstēšanu.

Jaundzimušo skrīninga laboratoriskos izmeklējumus veiks BKUS speciālisti, izmantojot izžāvēta asins piliena paraugus, kas tiks iegūti dzemdību palīdzības iestādēs pirmajās dienās pēc bērna piedzimšanas.

Ministrijā uzsver, ka agrīna diagnostika ļauj savlaicīgi sākt ārstēšanu, ievērojami uzlabojot ārstēšanas prognozi un pacienta dzīves kvalitāti. Pēdējo gadu laikā Latvijā ir būtiski paplašināts jaundzimušo skrīninga apjoms, kas ir ļāvis diagnosticēt retas slimības agrīnā stadijā. Retās slimības ir viens no Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam prioritārajiem virzieniem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!