Klientam ēdināšanas iestādēs jābūt pieejamam krāna ūdenim; rosina izmaiņas likumā

Ar likuma grozījumiem rosināts noteikt, ka, sniedzot ēdināšanas pakalpojumu tūlītējam patēriņam uz vietas, ēdināšanas pakalpojuma sniedzējs pēc patērētāja pieprasījuma nodrošina patērētājam dzeramo ūdeni no ūdensapgādes sistēmas, ja ēdināšanas pakalpojuma sniegšanas vietā ir pieslēgums pie ūdensapgādes sistēmas.

Tāpat ar likuma grozījumiem rosināts noteikt, ka ēdināšanas pakalpojuma sniedzējs nodrošina patērētājam informāciju par dzeramā ūdens no ūdensapgādes sistēmas pieejamību ēdienkartē vai ēdināšanas pakalpojuma sniegšanas vietā tā, lai patērētājs varētu to redzēt.

Par likuma izmaiņu virzību vēl jālemj Saeimai.

Likuma izmaiņu ierosinātāji skaidro, ka vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs ir ierasta prakse sabiedriskās ēdināšanas vietās lūgt ūdeni no centralizētas ūdensapgādes sistēmas jeb tā dēvēto "krāna ūdeni", un sabiedriskās ēdināšanas vietas lielākoties ir pretimnākošas šāda lūguma izpildē.

Tāpat norādīts, ka, piemēram, Lietuvā un Francijā šāda ēdināšanas uzņēmuma un patērētāja sadarbība – lūgt un nodrošināt dzeramo ūdeni – ir normatīvi regulēta, uzliekot pienākumu ēdināšanas uzņēmumam nodrošināt ūdeni no ūdenskrāna. Normatīvais regulējums, kas liek šādu pakalpojumu nodrošināt un par to informēt klientus, normalizē ūdens no centralizētas ūdensapgādes sistēmas izmantošanu gan sabiedriskajā ēdināšanā, gan ārpus tās.

Likuma izmaiņas attiektos tikai uz tām sabiedriskās ēdināšanas vietām, kur ierīkota ūdensapgādes sistēma, proti, prasība neattiektos, piemēram, uz lidmašīnām vai citiem transporta līdzekļiem, ielu tirdzniecību utt.

Likuma izmaiņu autori arī pauž, ka daudzās ēdināšanas vietās, palūdzot ūdeni, tiek piedāvāts importēts, fasēts ūdens no ārvalstīm, kas maksā salīdzinoši dārgi, taču ūdens kvalitāte arī Latvijā ir atbilstoša, šo ūdeni var brīvi lietot uzturā.

"Vairāk nekā 90% Latvijas iedzīvotāju ir pieejams atbilstošas kvalitātes krāna ūdens. Pašreizējā likumdošana paredz stingras prasības dzeramā ūdens kvalitātei, to skaitā arī ēdināšanas iestādēs, ieskaitot regulāras obligātas ūdens kvalitātes pārbaudes. Ūdens, ko izmanto ēdināšanas uzņēmumi pārtikas gatavošanai un trauku mazgāšanai, var tikt lietots uzturā," pauž likumprojekta autori.

Tāpat likuma izmaiņu autori norāda, ka priekšlikums neparedz ēdināšanas pakalpojuma sniedzējam piedāvāt dzeramo krāna ūdeni pilnībā bez maksas. Likumprojekta autori uzskata, ka var tikt atstāta iespēja iekasēt samērīgu maksu par šo pakalpojumu, kas segtu glāžu mazgāšanas izmaksas un darbaspēka izmaksas, kā arī uzņēmums varētu būt ieinteresēts piedāvāt papildus servisu, piemēram, ūdeni ar pievienotiem augļiem.

"Taču jebkurā gadījumā krāna ūdens izmaksas būtu lētākas un patērētājiem pieejamākas nekā ūdens pudelē," pauž deputāti un piebilst, ka gadījumā, ja klients vēlēsies pirkt savas izvēlētās firmas zīmes ūdeni, minerālūdeni, to joprojām varēs darīt, taču citām personām tiks piedāvāts alternatīvs pakalpojums.