"Ir koncerti, kuri notiek krievu valodā un kuros nav nekāds konteksts, ka šobrīd notiek karš, vai tiek pausts atbalsts Ukrainai. Bez šī konteksta man šādi pasākumi šķiet ļoti bīstami un nepieļaujami," norāda "Positivus" festivāla rīkotājs Ģirts Majors. Viņaprāt, tie pauž Krievijai izdevīgu vēstījumu ka "nekas slikts nenotiek". Par šo un citiem Krievijas izmantotajiem vai tai pa labu spēlējošajiem maigās varas instrumentiem Andris Auzāns līdz ar Majoru raidijumā "Maigā vara" runā arī ar Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta vecāko ekspertu Andri Kalniņu, Memoriālo muzeju apvienības direktori Ritu Meinerti, Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāri Daci Melbārdi un Okupācijas muzeja direktori Solvitu Vību.
Majors attiecībā uz koncertiem krievu valodā, kuros netiek pausta arī skaidra politiskā nostāja, norāda, ka tādu jau ir mazāk, taču jāņem vērā, ka to "nevar ietekmēt ar likumiem un vienotām patiesībām, bet mūsu pašu briedumu un inteliģenci". "Ir tā visa mākslinieku plejāde, kuri izliekas, ka nekas slikts nav noticis, un dzīvo Eiropā, bet negrib zaudēt savas saites. Mēs visu to redzam, bet nav aiz kā aizķerties, jo viņi nav atklāti kara atbalstītāji, bet arī šie [viņu] koncerti, manuprāt, ir bīstami koncerti. Kara laikā ir skaidrs, ka ir jānostājas kādā pusē un visi šie lavierētāji automātiski palīdz agresorspēkam "
Ja krievi šautu jau latviešus, tu ietu uz jebkuru krievu valodā notiekošu koncertu? Tai brīdī, tas izvērtējums, manuprāt, ir ļoti vienkāršs. Mēs tagad esam piecas minūtes no tā Es pārspīlēju, cerams, un tad mēs vēl kaut ko diskutējam.
Tomēr, kā norāda Majors, koncerti ir ļoti redzama kultūras izpausmes forma, par ko ir viegli diskutēt, kamēr citas, kas attiecas uz senāku autoru darbu izmantošanu, jau ir daudz niansētākas.
Ne tik vienkāršoti šķetināma izrādījusies arī ar okupācijas simboliku rotātu pieminekļu demontāža apbedījuma vietās. Tās sargā gan starpvaldību vienošanās, gan pašas Latvijas likumdošana, norāda Andris Kalniņš. Aizsardzības ministrijas pārstāvis skaidro, ka ir viena nianse - šos karavīrus var pārapbedīt. Viņš min arī piemēru, ka Madonā šādi izdevies nojaukt pieminekli skolas priekšā, taču tas noticis vēl pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Kalniņš piebilst, ka te vajadzīga ne tikai pašvaldību iniciatīva, bet arī līdzekļi, jo tas nav lēts process.
Izstrādes procesā ir "Kara upuru apbedījumu likums", kas, ja tiks pieņemts, ļaus
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
