Publiskajai apspriešanai nodots tiesību akta projekts "Elektronisko veselības datu sekundārās izmantošanas likums", kas ir būtisks solis tuvāk personalizētai medicīnai un datos balstītu lēmumu pieņemšanai, portālu "Delfi" informēja Veselības ministrijā (VM).
Veselības dati ir ļoti vērtīgi zinātniskajiem pētījumiem un jaunu medicīnisko tehnoloģiju izstrādei. Otrreizējā veselības datu izmantošana ļauj izmantot jau ārstniecības iestāžu rīcībā esošos datus, lai veicinātu inovācijas un uzlabotu veselības aprūpi. Izstrādātā likumprojekta mērķis ir radīt tiesisku regulējumu elektronisko veselības datu sekundārai izmantošanai, lai nodrošinātu datu pieejamību pētniecībai, inovācijām, politikas veidošanai, izglītojošiem pasākumiem, pacientu drošībai un personalizētai medicīnai katram pacientam, skaidro ministrijā.
"Mūsdienās datiem ir ļoti liela vērtība, un tas ir instruments, kas jau ir mūsu rīcībā. Mūsu uzdevums ir izveidot drošu vidi, lai tos pielietotu vēl gudrāk un efektīvāk ārstniecībā, zinātnē, ekonomikā un inovācijās. Juridiskais ietvars datu izmantošanai ir ļoti nozīmīgs solis plašākai inovāciju īstenošanai veselības aprūpē kopīgam sabiedrības labumam, bet vienlaikus nosakot un aizsargājot fizisko personu veselības datu privātumu," gandarīts par likumprojekta virzību ir veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV).
Likumprojekts, kas izstrādāts Veselības ministrijas darba grupā, iesaistot plašu partneru loku, paredz arī jaunu funkciju Slimību profilakses un kontroles centram – sniegt atļauju vai atteikumu elektronisko veselības datu piekļuvei, savukārt Centrālā statistikas pārvalde anonimizēs vai pseidonimizēs elektroniskos veselības datus saskaņā ar elektronisko veselības datu atļauju un nodrošinās to apstrādi drošajā apstrādes vidē.
Izstrādājot likumprojektu Latvijai, speciālisti sadarbojās ar kolēģiem no Somijas, kas jau 2019. gadā pieņēma Veselības un labklājības datu otrreizējās izmantošanas likumu. Somijā noteiktās prasības, procedūras un pieredze kalpo par pamatu datu otrreizējās izmantošanas attīstībai citās ES valstīs. Speciālu Veselības datu atkalizmantošanas likumu 2021. gadā pieņēma arī Lietuva. Par līderiem ES elektronisko veselības datu atkalizmantošanā tiek uzskatītas arī Austrija, Beļģija, Čehija, Dānija, Igaunija, Francija, Itālija, Luksemburga, Portugāle, Spānija un Zviedrija. Likumprojekta pieņemšana ļautu Latvijai attīstīt veselības datu atkalizmantošanu vienlaikus ar citām ES valstīm – šajā nolūkā pašlaik pieejams arī ES atbalsts (EU4Health).
Pašlaik Latvijā nav normatīvā regulējuma, kas noteiktu kārtību elektronisko veselības datu sekundārai izmantošanai. Lai to nodrošinātu sabiedrības kopīgam labumam, taču vienlaikus strikti aizsargājot fizisko personu veselības datu privātumu, izstrādātais likumprojekts sniegs juridisku ietvaru un sekmēs arī Latvijā plašāku inovāciju īstenošanu veselības aprūpē.
Sabiedrības pārstāvji aicināti iepazīties un sniegt savus komentārus par likumprojektu Tiesību aktu portālā līdz 4. decembrim.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
