Smiltenē slēgta vienīgā grāmatnīca  (1)

"Latvijas Avīze" sazinājās ar trīs lielāko valsts grāmatnīcu ķēžu vadītājām. Lielās grāmatnīcu ķēdes tagadējā Smiltenē biznesu neredz, secina laikraksts.

"Tagad tādu pilsētu, kurās nav nevienas grāmatnīcas, Latvijā ir diezgan daudz. Cik zinu, Latvijā pagājušā gadsimtā starpkaru periodā bijusi vieta 488 grāmatnīcām, šobrīd to skaits ir nostabilizējies līdz 115. Te gan noteikti nav pieskaitītas pārdotavas Rīgas tuneļos un citās vietās, kur apgrozās cilvēki un regulāri izvietoti arī grāmatu galdi," laikrakstam atklāja Latvijas Grāmattirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja, SIA "Jānis Roze" valdes locekle Ināra Beļinkaja.

"Ja runājam par nozari kopumā, skatoties tikai uz skaitļiem, es tomēr neteiktu, ka situācija būtu pārāk dramatiska," skaidroja Beļinkaja.

Attiecībā uz grāmatnīcu skaitu Beļinkaja domā, ka sarūkošā tendence ir objektīva, lai gan iemesli reģionos un, piemēram, Rīgā, esot atšķirīgi. "Ļoti sarežģīti tagad ir arī ar telpu nomu. Viena lieta ir inflācija, ko visi saprotam, taču, piemēram, lielveikalos, jo sevišķi Rīgā un valstspilsētās, ēkas faktiski pieder dažādiem ārzemju pensiju fondiem, vietējo īpašnieku praktiski nav. Visi cenas ceļ nemitīgi un nepārtraukti, ne par kādu sentimentu neviens pat neiedomājas," turpināja SIA "Jānis Roze" pārstāve.

Arī SIA "Latvijas Grāmata" un SIA "Globuss A" valdes locekle Evija Veide laikrakstam pauda, ka tirdzniecības centros "ir vairāki sāpīgi punkti – nekontrolējamas telpu nomas maksas un faktiski neietekmējami darbalaiki, jo nevienam no nomniekiem nav brīvas vaļas tos noteikt pašiem".

"Ja kādā apdzīvotā vietā iedzīvotāji uzskata, ka viņiem grāmatnīcu tiešām vajag un nepietiek tikai ar plauktu parastā lielveikalā, kur tirgo uzlīmes un "izkrāso pats" grāmatiņas, tad tā grāmatnīca ir arī jāapmeklē un tur jānopērk kaut vai pildspalva," – tā grāmatu apgāda "Zvaigzne ABC" īpašniece un valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka.

"Esmu centusies glābt arī vēsturiskās grāmatnīcas Līvānos, Aizputē, Valmierā, Preiļos. Jēkabpilī saglābām un paplašinājām pilsētas lielo grāmatu namu, kas bija izlikts izsolē neilgi pirms kovida. [..] Tikmēr turpat netālu, Daugavai otrā pusē, Krustpilī, arī vēsturiskā ēkā grāmatnīca "nomira", jo vispirms aizvērās tuvumā esošā skola, tad tukša kļuva sabiedriskā transporta pietura, un arī tur ielas kļuva tukšas. Vēsturiskajā ēkā grāmatnīcu aizvērām arī Līvānos, jo tur no pašvaldības bija attieksme – jūs te taisāt biznesu, tādēļ kādiem trim mūsu audzēkņiem maksājiet stipendijas! Uzskatīt, ka grāmatu tirdzniecības tīkli uz kopējā rēķina var uzturēt arī nelielas grāmatnīcas, nav loģiski un ilgtermiņā arī iespējams!" situāciju iezīmē Kilbloka.