158 trauksmes sirēnu pārbaudē problēmas konstatē septiņām  (1)

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka otrdienas rītā visā valstī uz trīs minūtēm iedarbinātas trauksmes sirēnas, lai pārbaudītu valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas ieslēgšanas kārtību un tās darbību, kā arī, lai konstatētu bojājumus vai traucējumus trauksmes sirēnu darbībā un to skaņas signāla dzirdamībā.

Kā pēc pārbaudes portālam "Delfi" norāda VUGD, vēl sešām sirēnām netika veikta pārbaude, jo tās tiek atjaunotas, pārvietotas vai remontētas. Kopumā Latvijā ir uzstādītas 164 trauksmes sirēnas.

Trauksmes sirēnu pārbaudes rezultāti liecina, ka Rīgā un Rīgas reģionā no 55 izvietotajām sirēnām bez traucējumiem nostrādāja visas 55 sirēnas.

Savukārt Kurzemē pārbaudītas 26 no 29 izvietotajām trauksmes sirēnām. Bez traucējumiem nostrādāja 25 trauksmes sirēnas. Grobiņā izvietotā sirēna nenostrādāja, bet Kuldīgā, Sabilē un vienai no Liepājā izvietotajām trauksmes sirēnām darbība netika pārbaudīta.

Zemgalē pārbaudītas 22 no 23 izvietotajām trauksmes sirēnām, no tām bez traucējumiem nostrādāja 21, bet Viesītē izvietotā trauksmes sirēna nenostrādāja. Vienas Tukumā izvietotās trauksmes sirēnas darbība netika pārbaudīta.

Latgalē pārbaudītas visas 29 izvietotās trauksmes sirēnas, no tām bez traucējumiem nostrādāja 27, bet Dagdā un viena no Rēzeknē izvietotajām trauksmes sirēnām nenostrādāja.

Savukārt Vidzemē pārbaudītas 26 no 28 izvietotajām trauksmes sirēnām. Bez traucējumiem nostrādāja 23 trauksmes sirēnas. Stenčos un divas Limbažos izvietotās sirēnas nenostrādāja, bet Apē un Līgatnē izvietoto trauksmes sirēnu darbība netika pārbaudīta.

Par visiem pārbaudes laikā konstatētajiem traucējumiem VUGD informēja Iekšlietu ministrijas Informācijas centru, kas tehniski nodrošina trauksmes sirēnu apkopi un uzturēšanu.

Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas atrodas Latvijas teritorijā, mobilo sakaru operatori nosūtīja SMS ar informāciju, ka notiek plānota trauksmes sirēnu pārbaude, min VUGD.

Kā atgādina dienestā, trauksmes sirēnu uzdevums ir brīdināt iedzīvotājus dabas vai tehnogēnās katastrofas vai tās draudu gadījumā. Valstī šobrīd ir izvietotas 164 trauksmes sirēnas, līdz ar to tās nav dzirdamas visā valsts teritorijā. "Būtiski, ka ārkārtas gadījumos tiks izmantoti arī citi apziņošanas veidi, piemēram, informācijas nodošana pa skaļruņiem un operatīvo dienestu transportlīdzekļu skaņas sistēmu, apstaigājot mājokļus, ievietojot paziņojumu lietotnē "112 Latvija" u.c.," akcentē glābšanas dienestā.

Lai pilnveidotu un attīstītu esošo valsts agrīnās brīdināšanas sistēmu, kas būtu piemērota dažāda veida apdraudējuma situācijās, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs ir uzsācis projekta īstenošanu, lai Latvijā ieviestu šūnu apraides risinājuma ieviešanu. Ar tās palīdzību apdraudējuma situācijās iedzīvotāji vienlaicīgi, operatīvi un mērķēti konkrētās teritorijās saņems agrīno brīdināšanu savos mobilajos telefonos. Agrīnās brīdināšanas paziņojumi tiks rādīti speciālā formātā ar atšķirīgu skaņas signālu, nodrošinot ziņojumu uzticamību. Tie atšķirsies no ierastajām īsziņām (SMS), e-pastiem un sociālo tīklu ziņām, jo tie ir iebūvēti kā atsevišķa funkcionalitāte. Šūnu apraides risinājuma ieviešanā tiek izmantoti Eiropas Savienības 2021.-2027.gada fonda – ES Darbības programmas specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām" līdzekļi. Šūnu apraides tehnoloģijas ieviešana Latvijā plānota 2025. gadā, min VUGD.

VUGD atgādina, ka gadījumos, ja iedzīvotāji iepriekš nav brīdināti par sirēnu pārbaudi, izdzirdot trauksmes sirēnu signālu, iedzīvotājiem ir jādodas iekštelpās, jāieslēdz televizors vai radioaparāts (Latvijas sabiedriskie mediji – "Latvijas televīzijas" kanāli LTV1 un LTV7, vai "Latvijas radio" apraides kanāli) vai citas ierīces, piemēram, mobilo telefonu aplikācijas vai radiouztvērēji, kur tiks pārraidīta informācija par trauksmes sirēnu ieslēgšanas iemeslu un nepieciešamo rīcību. Papildus dienests aicina sekot līdzi informācijai operatīvo dienestu sociālo tīklu kontos vai tīmekļa vietnēs.