Sabiedrības iniciatīvu portālā "ManaBalss.lv" savākti vairāk nekā 11 000 parakstu par Lāčplēša dienas pasludināšanu par svētku dienu.
Iniciatīvu portālā iesniedzis Andris Balcers. Viņš uzskata, ka Lāčplēša dienas svarīgā nozīme Latvijas vēsturē tiek pieminēta, taču iedzīvotājiem nav nodrošināta iespēja to pilnvērtīgi atzīmēt un godināt mūsu valsts brīvības cīņās kritušos varoņus.
Viņš aicina 11. novembri iekļaut Latvijas brīvdienu sarakstā. "Piešķirot Lāčplēša dienai oficiālu svētku dienas statusu, mēs veicināsim patriotisma un nacionālās vienotības stiprināšanu, jo Latvijas iedzīvotājiem būs iespēja piedalīties svētku pasākumos kopā ar ģimeni un sabiedrību, izjūtot piederību valstij un godinot tās vēsturi," norāda Balcers.
"Šī diena nostiprināsies kā Latvijas brīvības un neatkarības simbols, kas atgādina par valsts pamatvērtībām un stiprina mūsu tradīcijas un vienotības garu," paredz iniciatīvas autors.
Latvijā ir 12 svētku brīvdienas gadā. Arī citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs brīvas ir vidēji 12 svētku dienas gadā. Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs norāda, attīstītās valstīs brīvdienu skaits mēdz būt mazāks, tāpēc, viņaprāt, palielināt kopējo brīvdienu skaitu Latvijā diez vai vajadzētu.
Ekonomikas ministrija "Delfi Bizness" norādīja, ka gadā vidēji ir 249–253 darbadienas un vienas darbadienas ieguldījums iekšzemes kopproduktā (IKP) ir 0,4%. "Tomēr tas nenozīmē, ka, ieviešot papildu brīvdienu, IKP apjoms samazināsies par 0,4%," uzsver ministrijā.
Ministrijā norādīja, ka tādējādi no 0,4% darbadienas devuma papildu brīvdienas dēļ IKP varētu samazināties par 0,08–0,1%.
Krasnopjorovs papildu brīvdienas ietekmi uz ekonomiku lēš lielāku, viņaprāt, tā var samazināt IKP līdz pat 0,2%. "Naudas izteiksmē tie būtu 80 miljoni eiro jeb vidēji nedaudz vairāk par 40 eiro uz katru Latvijas iedzīvotāju," saka ekonomists.
Kuri būs ieguvēji un kuri zaudētāji no papildu brīvdienas, vairāk lasi "Delfi Bizness" rakstā: "Lāčplēša diena kā valsts brīvdiena: svētki vai ekonomisks slogs?"